Lai iepazītos, kā tiek izstrādātas un mācību iestādēs praktiski izmantotas interaktīvas tehnoloģijas un inovatīvi mācību līdzekļi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 17.aprīlī, izbraukuma sēdē apmeklēja apgāda „Lielvārds” Tālākizglītības centru un E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolu.

Komisijas deputāti interesējās par to, kādi pašlaik ir inovatīvie mācību līdzekļi un interaktīvās tehnoloģijas skolās un augstskolās, kādās mācību iestādēs tās izmanto un kādas prasmes un atbildību tās prasa no skolotājiem.

Izglītība ir valsts ekonomikas dzinējspēks, tādēļ būtiski, lai izglītības nozare pielāgotos tehnoloģiju attīstībai. Interaktīvās tehnoloģijas mācību procesā ļauj īstenot būtiskus jauninājumus, kas mācību procesu padara efektīvāku, deputātiem skaidroja apgāda „Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Inovatīvās tehnoloģijas ļauj skolotājiem individualizēti strādāt ar katru bērnu, ņemot vērā katra bērna mācību tempu, atvieglot mācīšanos bērniem ar īpašām vajadzībām. Turklāt tehnoloģijas padara bērniem mācību procesu interesantāku – skolotājiem ir vieglāk veicināt bērnos izziņas vēlmi, informēja A.Gribusts.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete pauda bažas par pašreizējo situāciju, kad interaktīvās tehnoloģijas netiek pielietotas vienādā apmērā visos mācību līmeņos un uzsvēra, ka ir jāveicina inovatīvo tehnoloģiju izmantošana augstskolās, kur tās tiek izmantotas sevišķi maz. Arī komisijas sekretāre Inga Vanaga norādīja, ka pašlaik pirmo kursu studentiem ir grūti pielāgoties mācībām augstskolā, kur pasniedzēji izmanto tradicionālās mācību metodes. Ir augstskolas, kurās šīs tehnoloģijas ir pieejamas, taču pasniedzēji nezina, kā tās izmantot.

Komisijas deputāti diskutēja arī par to, kā sabalansēt tradicionālo apmācību ar tehnoloģiju izmantošanu. Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka, mācību procesa laikā izmantojot gatavas tehnoloģiju programmatūras, ir būtiski nepazaudēt radošumu, un paralēli jāpielieto arī tradicionālas metodes.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa norādīja, ka ir būtiski bērnudārzos neaizmirst arī par dabas materiālu izmantošanu, uzsverot bērnu uztveres maņu attīstības nozīmi. Arī A.Gribusts akcentēja, ka tehnoloģijām nevajadzētu būt pašmērķim – vislabākos rezultātus būs iespējams sasniegt, ja prioritātes būs mācību saturs un bērna personības izaugsme.

Savukārt deputāts Guntars Bilsēns (ZRP) uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstību un skolēnu interesi par tām nav iespējams ierobežot, un skolu uzdevums šobrīd ir šai situācijai pielāgoties. Viņš akcentēja inovatīvo tehnoloģiju potenciālu skolēnu matemātikas zināšanu uzlabošanā. Arī A.Gribusts apstiprināja, ka ārzemju pētījumi ir pierādījuši inovatīvo tehnoloģiju nozīmi eksakto priekšmetu rezultātu uzlabošanā.

Deputārs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) interesējās, vai mācību tehnoloģiju izstrādātāji un lietotāji ir apzinājuši arī iespējamās negatīvās sekas – skolēnu redzes pasliktināšanos, psiholoģiskos draudus no nepietiekamas savstarpējas komunikācijas – un kā šie riski tiek ņemti vērā izstrādes procesā. Kā skaidroja A.Gribusts, tehnoloģiju izstrādē tiek ņemti vērā drošības un veselības jautājumi un pašreizējo tehnoloģiju ietekme uz redzi ir minimizēta. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir būtiski, lai arī vecāki sekotu līdzi, cik daudz un kādas tehnoloģijas skolās tiek izmantotas. Runājot par psiholoģisko ietekmi, A.Gribusts akcentēja, ka bērnu dārzos un skolās tiek izmantotas tādas tehnoloģijas, kas veicina bērnu darbu grupās un savstarpējo komunikāciju.

Lielvārdes vidusskolā komisijas deputāti aplūkoja, kā praktiski norit mācību stundas, izmantojot interaktīvo tāfeli matemātikas un angļu valodas kabinetos un noskaidroja iespējas, ko sniedz modernās laboratorijas
ķīmijas, fizikas un bioloģijas kabinetos. Kā deputātiem stāstīja Lielvārdes vidusskolas fizikas skolotāja, skolotāji esot ļoti apmierināti – interaktīvās tāfeles atvieglo skolotāju darbu, bērniem ir interesanti, tāpat modernās mērierīces un laboratorijas iekārtas ļauj skolēniem vairāk nodarboties ar praktiskiem uzdevumiem. Vienlaikus viņa norādīja, ka mazāk laika atliek grāmatu lasīšanai. Pašlaik Latvijā interaktīvās tāfeles pieejamas 220 skolu dabaszinātņu kabinetos, noskaidroja deputāti.

Video no izbraukuma sēdes pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=4788YtHa6-M&feature=youtu.be
Izmantojot video, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests