Vita Anda Tērauda: Eiropas turpmākā digitalizācija ir izšķirīga globālajai konkurētspējai

(27.05.2020.)

Soļi Eiropas turpmākajai digitalizācijai ir izšķirīgi mūsu konkurētspējai globālā mērogā, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda trešdien, 27.maijā, pēc sēdes, kurā deputāti sprieda par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu. Šo redzējumu sauc par Eiropas Savienības (ES) digitālo pakotni, ko izstrādājusi Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vadītā Eiropas Komisija (EK).

“Šobrīd, kad Eiropā notiek cīņa pret Covid-19 un tiek meklēti arvien jauni digitālie risinājumi visdažādākajās jomās, lai nosargātu iedzīvotāju veselību un ļautu ekonomikai iespējami pilnvērtīgi darboties, Eiropas Savienības dienaskārtībā aktualizētais jautājums par digitālās nākotnes veidošanu ir ieguvis plašu uzmanību. Būtiski, lai, radot jaunas digitālās tehnoloģijas, attīstot digitālo ekonomiku un sabiedrību, digitālie risinājumi ir savienojami ar cilvēktiesību un privāto datu aizsardzību. Datu apjoms pasaulē pieaug vēl nepieredzētos apmēros, un uz sīvas globālās konkurences fona ir vajadzīga eiropeiska pieeja, kas nosargā gan Eiropas Savienības konkurētspēju, gan tās vērtības demokrātijas un cilvēktiesību spektrā,” akcentēja V.A.Tērauda.

Nākamajos piecos gados EK pievērsīsies trim galvenajiem mērķiem bloka tālākai digitalizācijai: tehnoloģijai, kas darbojas cilvēku labā, taisnīgai un konkurētspējīgai ekonomikai, kā arī atvērtai, demokrātiskai un ilgtspējīgai sabiedrībai. Vīzija to īstenošanai izklāstīta ES digitālajā pakotnē, ko veido paziņojums par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, datu stratēģija un “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās”.

“Vēlamies redzēt, ka tiek mazināta pārmērīga atkarība no digitālajiem risinājumiem, kas rādīti ārpus Eiropas Savienības. Arī ieguldījumi pētniecībā un inovācijā Eiropā līdz šim ir bijuši nelieli iepretim tiem citos pasaules reģionos. Līdz ar to ir apsveicami, Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm ir apņēmusies nodrošināt, ka katrā dalībvalstī, tajā skaitā Latvijā, tiks izveidots vismaz viens digitālās inovācijas centrs ar augstu specializāciju mākslīgā intelekta jomā,” informēja V.A.Tērauda.

Eiropas datu stratēģijas mērķis ir identificēt nepieciešamās aktivitātes un izaicinājumus, lai līdz 2030.gadam ES kļūtu par paraugu datu izmantošanā gan privātajā, gan valsts sektorā. Nākamajā plānošanas periodā (2021.–2027.gadam) EK plāno nopietnas investīcijas vienotas Eiropas datu telpas infrastruktūras izveidē.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde