Pirms valstī tiek lemts par iespēju ieviest obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma svarīgas argumentētas diskusijas. Jāizvērtē, kā bērniem nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību un labākas nākotnes perspektīvas, otrdien, 28.novembrī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

„Jautājums par sešgadnieku izglītību ir svarīgs kontekstā ar mācību satura reformu. Pāreja uz kompetenču pieeju paredz, ka galvenais uzsvars no teorijas tiek pārvirzīts uz prasmēm, un saturs tiek pielāgots bērna vecumposmam. Taču būtiski ir rūpēties par vides atbilstību. Bērnu attīstībai svarīgas arī rotaļas un atpūta. Mēs nevaram prasīt vecumposmam neraksturīgu disciplīnu un nepārtrauktu koncentrēšanos mācību procesam. Tas nozīmē, ka telpām jābūt piemērotām sešgadnieku vajadzībām,” pēc sēdes sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kā sēdē deputātiem uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, šobrīd pāreja no mācībām pirmsskolas izglītības iestādē uz skolu ir pārāk krasa, un to plānots padarīt pakāpeniskāku. Sešgadniekiem, uzsākot mācības 1.klasē, paredzēts saglabāt mācību un atpūtas režīmu.

Bērni visstraujāk attīstītās un prasmes ātrāk apgūst tieši agrā vecumā, tādēļ obligātās pamatizglītības ieguves uzsākšana sešu gadu vecumā ļautu bērniem pēc iespējas efektīvāk apgūt jaunas zināšanas, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma plānots ieviest 2019./2020.mācību gadā, informēja K.Šadurskis. Deputāti atzinīgi vērtēja plānu saglabāt brīvprātības principu, vecākiem lemjot par to, vai viņu bērns ir gatavs iet 1.klasē no sešu gadu vecuma.

Deputāti norādīja, ka vienlīdz svarīgi ir nodrošināt iespēju bērniem palikt skolā arī pēc mācību beigām, proti, līdz vakaram, kad vecāki beidz darbu un var izņemt savas atvases no mācību iestādes.

Lemjot par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, būtiski piemērot iespējamām pārmaiņām arī pedagogus, rūpējoties par skolotāju izglītības pilnveidi, akcentēja deputāti.

Kā uzsvēra A.Adamovičs, šī bija tikai pirmā diskusija, ko Izglītības komisija veltīja šai tēmai. Pie jautājuma plānots atgriezties arī turpmāk, lai rastu pēc iespējas labāko un piemērotāko risinājumu.

Saeimas Preses dienests