„Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi būtiski apdraud līdzekļu saņēmēju kavēšanās laikus sakārtot vajadzīgo dokumentāciju. Finansējuma saņēmēji nedrīkst visu atlikt uz pēdējo brīdi. Tas kavē fondu apguvi un apdraud iespējas saņemt attīstībai nepieciešamos līdzekļus,” trešdien, 25.oktobrī, pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Šogad audzis savlaicīgi neiesniegto projektu skaits, turklāt nereti termiņi tiek kavēti atkārtoti. Daudzi saņēmēji projektus iesniedz vien izsludinātās atlases pēdējā dienā, sēdē deputātus informēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Iesniegtā dokumentācija nereti ir nepilnīga, akcentēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa. CFLA lielu uzmanību pievērš preventīvam darbam un aicina konsultēties ne vien par līgumu slēgšanu, bet arī pieteikumu sagatavošanu, lai izvairītos no būtiskām neprecizitātēm, kas apdraud finansējuma saņemšanu. Taču daļa finansējuma saņēmēju izvairās no konsultācijām un visu atliek uz pēdējo brīdi, piebilda A.Krūmiņa.
CFLA strādā labi un aktīvi, konsultējot projektu iesniedzējus, bet problēmas rada finansējuma saņēmēju vilcināšanās, sacīja L.Čigāne. Eiropas lietu komisija iepriekš aptaujā arī noskaidrojusi, ka projektu iesniedzēji, kas vēlas pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir apmierināti ar pieteikumu vērtēšanas procesu.
Aptaujā secināts, ka informācija par aktuālajām projektu iesniegumu atlasēm CFLA interneta vietnē ir viegli atrodama. Vairākums respondentu norādījuši, ka CFLA ir labs informācijas un konsultāciju sniedzējs, tostarp klātienē, telefoniski un e-pastā.
Kā sēdē uzsvēra FM pārstāvji, biežās finansējumu saņēmēju maksājumu plānu izmaiņas un nespēja pildīt plānoto rada riskus nākamā gada mērķu sasniegšanai, tādēļ būtu nepieciešami finanšu disciplīnas pasākumi, piemēram, varētu noteikt, ka projektu izdevumu attiecināmības periods nav pagarināms ilgāk par sešiem mēnešiem projekta laikā.
Tāpat Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti īpašu uzmanību veltīja jautājumam par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Ekonomikas ministrijas, kā arī Veselības ministrijas kavēšanos ar ES fondu finansējuma apguvi. Šobrīd kavēta 104,7 miljonu eiro apguve. Problemātiska ir situācija IZM atbildības jomā, kur kavēta 55,1 miljonu eiro apguve projektos par inovāciju grantiem studentiem, pārvaldību augstākajā izglītībā, kā arī studiju programmu fragmentācijas mazināšanu.
Saeimas Preses dienests