Galerija
„Pievienošanās eirozonai Latvijai nesusi daudz pozitīvu ieguvumu, tostarp stiprinājusi valsts makroekonomisko stabilitāti. Piederība Eiropas Savienības vienotās valūtas telpai sniedz daudz iespēju, taču tikai no mums pašiem atkarīgs tas, vai un kā spējam izmantot eirozonas sniegtās priekšrocības,” pirmdien, 5.jūnijā, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Eiropas lietu komisijas rosinātajā kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju deputātu uzmanības centrā bija jautājums par Latvijas ieguvumiem no dalības eirozonā. Kā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību, pievienošanās eirozonai nesusi zemākas procentu likmes, piemēram, mazākus procentu maksājumus par valsts parādu. Kā akcentēja V.Dombrovskis, Eiropas Savienībā kopumā šobrīd ir zemu procenta likmju periods, taču Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, kuras nav pievienojušās eirozonai, šis procenta likmju samazinājums ir bijis straujāks.
Tāpat sēdē tika izcelts jautājums par valūtas konvertācijas izmaksām. Atsaucoties uz Latvijas Bankas aprēķiniem, V.Dombrovskis deputātiem norādīja, ka ietaupījumi no valūtas konvertācijas izmaksu samazinājuma Latvijā ir aptuveni 120 miljoni eiro gadā.
Pievienošanās eirozonai palīdzējusi veicināt arī cenu caurspīdīgumu. Taču būtisks jautājums ir arī par eiro ieviešanas ietekmi uz inflāciju. Deputāti noskaidroja, ka fiksētā vienreizējā ietekme līdz ar eiro ieviešanu bija 0.11 līdz 0.21 procenta robežās. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā inflāciju tik ļoti neizjuta, jo pāreja uz eiro sakrita ar zemas inflācijas periodu visā eirozonā.
Pirms pievienošanās eirozonai kā būtisks potenciāls ieguvums tika uzsvērta arī iespēja vieglāk piesaistīt investīcijas. Taču 2014.gadā, kad Latvija ieviesa eiro, sākās konflikts Ukrainā, kas radīja nopietnas bažas par ģeopolitisko stabilitāti reģionā, tādējādi samazinot iecerēto investīciju apjomu.
Vienotās valūtas priekšrocības deputātiem uzsvēra arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka un akciju sabiedrības “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157681725035173
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests