Saeima ceturtdien, 14.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas paredz sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.
Ar grozījumiem Notariāta likumā zvērināta notāra birojam noteikta sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) forma.
Likuma grozījumi paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri.
Zvērināta notāra biroju varēs veidot kā SIA, attiecīgi to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka, izveidojot zvērināta notāra biroju, zvērināts notārs amata darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par izpildītajām amata darbībām un citām profesionālajām darbībām.
Likuma grozījumi paredz, ka pirms reģistrācijas komercreģistrā zvērināta notāra biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana. Tāpat ar grozījumiem likumā iekļauti noteikumi attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.
Ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā zvērināta tiesu izpildītāja birojam noteikta viena dalībnieka SIA forma. Skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem paredzēts arī caurspīdīgs nodokļu režīms un nodokļu administrēšanas process, teikts likumprojekta anotācijā.
Zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Tāpat ar grozījumiem paredzēti noteikumi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja biroju likvidāciju.
Līdz šim atbilstošajos likumos nebija skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērināta tiesu izpildītāja biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāvēja atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.
Saeimas Preses dienests