Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 11.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kā arī Mobilizācijas likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. To mērķis ir nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.
Ņemot vērā, ka izņēmuma stāvokļa un kara laikā var būt ierobežotas spējas nodrošināt kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz savlaicīgu gatavošanos un nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu to, ka, iestājoties attiecīgai situācijai, kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums un arī iespēja turpināt darbu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Iecerētās izmaiņas paredz, ka par kritisko infrastruktūru tiek uzskatīti arī pakalpojumi, piemēram, elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu apgāde, valsts ceļu infrastruktūras uzturēšana, elektronisko sakaru un telefonlīniju pakalpojumu nodrošināšana. Tāpat arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība, epidemioloģiskā drošība un zāļu un medicīnisko ierīču aprite, tai skaitā asins komponentu nodrošinājums, skaidrots likumprojekta anotācijā. Paredzēts noteikt arī kritiskos finanšu pakalpojumus - skaidras un bezskaidras naudas maksājumus, kurus Latvijā sniedz Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētas kredītiestādes.
Savukārt kā valsti apdraudošas situācijas plānots noteikt pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, piemēram, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīgu iekļūšanu vai atrašanos Latvijas teritorijā, izlūkošanu vai pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, kā arī pretlikumīgu militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšanu vai atrašanos Latvijas teritorijā.
Tāpat noteiktas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo institūciju veicamās darbības, lai novērstu apdraudējuma valsts neatkarībai un teritoriālajai integritātei progresēšanu līdz tieša militāra apdraudējuma statusam, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Savukārt trešajā lasījumā komisijā atbalstītie grozījumi Mobilizācijas likumā paredz noteikt amatpersonas un iestāžu darbiniekus, kā arī kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējus, kas nav pakļaujami mobilizācijai.
Ar grozījumiem likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” iecerēts papildināt izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmos tiesību ierobežojumus, kā arī noteikt Ministru kabineta tiesības un kārtību, kā jāveic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, un nosacījumus skaidrās naudas saņemšanai valsts apdraudējuma pārvarēšanai.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trešajā lasījumā jāskata Saeimā.
Saeimas Preses dienests