Eiropas Komisijas (EK) tiesiskuma ziņojumā īpaši izcelts Latvijas progress tiesvedības procesu un tiesas sēžu digitalizācijas jautājumos, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas prieksšēdētāja Vita Anda Tērauda. Komisijas deputāti pirmdien, 10.maijā, attālināti tikās ar EK komisāru tiesiskuma jautājumos Didjē Reindersu (Didier Reynders), lai apspriestu tiesiskuma situāciju un šīs jomas aktualitātes Eiropā un Latvijā.
Kā akcentēja V.A.Tērauda, EK ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES) ir liels solis pretim tam, lai noteiktu vienotus nosacījumus un principus, pēc kuriem likuma vara katrā valstī tiek novērtēta.
“Tiesiskuma principu ievērošana ikkatrā dalībvalstī ir nozīmīgs priekšnoteikums Eiropas Savienības funkcionēšanai. Eiropas Savienība ir uzsākusi tiesiskuma vērtēšanas procedūras pret divām dalībvalstīm – Poliju un Ungāriju, jo pastāv bažas, ka šajās valstīs pieņemtie likumi un regulējumi pārkāpj tiesiskuma principus. Atsevišķus šo valstu lēmumus vērtē Eiropas Savienības Tiesa,” atsaucoties uz komisāra šodien sacīto, norādīja V.A.Tērauda. Komisārs D.Reinderss norādīja, ka ES ar šo gadu ir jauni instrumenti, lai panāktu tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs, proti, iespēja tiesiskuma pārkāpumu gadījumos aizturēt ES maksājumus.
Eiropas lietu komisijas deputāti atzinīgi novērtēja paveikto Eiropas prokuratūras izveidē. D.Reinderss informēja, ka, visticamāk, no 1.jūnija šī organizācija ar savu mītnes vietu Luksemburgā varēs sākt pilnvērtīgu darbu. Eiropas prokuratūra būs neatkarīgs Eiropas prokuratūras dienests, kura uzdevums būs izmeklēt noziegumus, kas skar ES finanses un budžeta resursu nelikumīgu izmantošanu.
Komisārs atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, deleģējot savus pārstāvjus darbam Eiropas prokuratūrā. Tikšanās laikā izcelta arī Latvijas iniciatīva par Tieslietu akadēmijas izveidi tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas celšanai. Komisārs norādīja, ka ir būtiski, lai akadēmijas darbā noteicošā loma ir pašai tiesu sistēmai. Šīs akadēmijas izveidi ir paredzēts finansēt no Atjaunotnes un noturības mehānisma līdzekļiem, informēja V.A.Tērauda.
Deputāti ar EK komisāru arī apsprieda ES digitālā zaļā sertifikāta izveidi, lai atvieglotu ceļošanu tiem iedzīvotājiem, kas jau ir pilnībā vakcinējušies. Šis sertifikāts darbotos uz ES regulas pamata un palīdzētu atjaunot brīvu ES pilsoņu kustību. Ja dalībvalstis vēlētos individuāli piešķirt šī sertifikāta īpašniekiem papildu garantijas un tiesības, piemēram, iespēju apmeklēt un piedalīties publiskos pasākumos, to varētu noteikt nacionālajos likumos, informēja D.Reinderss.
ES digitālā zaļā sertifikāta īpašniekam tiktu nodrošināta pilnvērtīga privātpersonas datu drošība, jo ar pašiem datiem nedalītos ar citām dalībvalstīm un tie paliktu nacionālajās datu bāzēs. Tiek sagaidīts, ka regulas priekšlikuma apspriešana noslēgsies šī mēneša laikā. Pašiem sertifikātiem jākļūst pieejamiem līdz jūnija beigām, atsaucoties uz šodienas tikšanos ar EK komisāru, akcentēja V.A.Tērauda.
Saeimas Preses dienests