Saeima atbalsta pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā

(22.03.2018.)

Saeima ceturtdien, 22.martā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

„Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kā uzsvēra A.Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu.

„Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja A.Adamovičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu.

Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.

Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.

Kā vēsta pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti, 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.

 

Infografika

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 17.septembrī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Apvienoto Arābu Emirātu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Noora Mohammed A. Juma
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Mihaela Mokana
14:10  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa un komisijas deputātātu tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Stapparlamentu sadarbības grupas delegāciju