Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 30.janvārī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai precizētu informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā.
Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā arī personas darījumus vērtētu kopsakarā atbilstoši naudas plūsmai kontos.
Paredzēts, ka pirmo reizi kredītiestādēm informācija VID būs jāiesniedz līdz šī gada 1.septembrim par klientiem, kuru kontu kopējā atlikuma summa šī gada 1.janvāra dienas sākumā ir 15 tūkstoši eiro un vairāk, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontu atlikuma kopsummu.
Ņemot vērā iespēju fiziskai personai vienā kredītiestādē atvērt vairākus kontus un veikt tajos darījumus, pārskaitot vienus un tos pašus naudas līdzekļus, paredzēts noteikt, ka šīs summas neietvers klienta kontu kopējā apgrozījumā.
Ar grozījumiem plānots arī noteikt, ka kredītiestādēm VID būs jāinformē tikai par personu pieprasījuma noguldījuma kontiem un maksājumu kontiem. Šāds precizējums rosināts, jo spēkā esošais regulējums kredītiestādēm uzliek pienākumu nodokļu administrāciju informēt par jebkuru kontu, kurā var veidoties apgrozījums, taču kredītiestāžu klientiem attiecībā uz atsevišķu kontu veidiem ir ierobežotas iespējas veikt skaidras naudas darījumus.
Attiecībā uz VID sniedzamās informācijas apjomu paredzēts, ka kredītiestāde ziņojumā nodokļu administrācijai nenorāda klientu kontu numurus, jo VID šī informācija ir pieejama Kontu reģistrā. Savukārt informācija par kontu atlikumiem un to apgrozījumu, ņemot vērā, ka darījumi var tikt veikti arī ārvalsts valūtā, būs sniedzama tikai eiro, darījumu summas no attiecīgās ārvalsts valūtas pārrēķinot uz eiro pēc Eiropas Centrālās bankas 31.decembrī publicētā eiro kursa.
Ar grozījumiem arī plānots noteikt, ka klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa par iepriekšējo kalendāro gadu jāfiksē kalendārā gada pēdējās dienas beigās. Precizējums nepieciešams, jo personu naudas līdzekļu apmērs 31.decembra dienas sākumā un beigās var būt būtiski atšķirīgs.
Likuma grozījumu izstrādātāji Finanšu ministrijā norāda, ka VID, lai identificētu tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek maksāti nodokļi, aplokšņu algu un iespējamu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku, nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros analizē visu VID rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju.
Budžeta komisija šodien nolēma lūgt Saeimu grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” iekļaut Saeimas 1.februāra sēdes darba kārtībā, piešķirt tiem steidzamību un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pieņemt arī pirmajā lasījumā, savukārt galīgajā lasījumā nodokļu un nodevu likuma precizējumus Saeimā plānots skatīt nākamnedēļ, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Saeimas Preses dienests