Saeima trešdien, 30.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēta pašvaldību līdzdalība skolēnu ēdināšanas izmaksu segšanā. Likumu grozījumi iekļauti 2020.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.   

No 2020.gada bezdarbnieka statusu plānots piešķirt un pabalstu izmaksāt astoņus kalendāra mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimā trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas  iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 

Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus valsts pensiju likumā, kas paredz no 2020.gada palielināt minimālo vecuma pensiju. Likuma grozījumi iekļauti 2020.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 29.oktobrī, lēma konceptuāli atbalstīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija otrdien, 29.oktobrī, lēma nosūtīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicinājumu izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) lietderību. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norāda, ka PKC uzturēšanai no valsts budžeta tiek tērēti 1,3 miljoni eiro, kas pie esošās ekonomiskās situācijas varētu tikt novirzīti svarīgu valstu funkciju izpildei, piemēram, nabadzības risku mazināšanai.

Saeima trešdien, 30.oktobrī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā konceptuāli skatīs nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un 26 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.

Kūdras ieguvei un substrāta ražošanai ir būtiska ietekme uz reģionu attīstību, jo tā veicina vietējo nodarbinātību. Tas savukārt ietver bezdarba līmeņa mazināšanos, iedzīvotāju izvēli par labu dzīvesvietai laukos un nodokļu iemaksu pašvaldību budžetos, piektdien, 25.oktobrī, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks pēc izbraukuma sēdes.

“Latvijas sabiedrībā ir dziļa solidaritāte ar Ukrainu. Atbalstām Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Mums ir jāvairo domubiedru loks, kam svarīga drošība Ukrainā un Eiropā kopumā. Ukrainas drošība ir arī Latvijas drošība,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, piektdien, 25.oktobrī, Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem tiekoties ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu (Dmytro Razumkov).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, izvērtējot Rīgas domes sniegto informāciju par konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem, cita starpā konstatēts, ka starp algotajiem konsultantiem varētu būt persona, kura savulaik, strādājot Rīgas domes struktūrās, apsūdzēta par korupciju un izcietusi sodu apcietinājumā, informēja komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Mums kopā ir stingri jāiestājas par Ukrainu un starptautiskajām tiesībām. Eiropas Padome tās 70 gadu darbības laikā ir bijusi unikāla cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas standartu noteicēja. Diemžēl šodien Eiropas Padomes un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) autoritāte ir apdraudēta. Nelikumīgā Krimas aneksija, militārais konflikts Donbasā, Abhāzijas un Dienvidosetijas okupācija, klaji vārda un pulcēšanās brīvību pārkāpumi, represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem – tie ir jautājumi, kuru nerisināšana mazina sabiedrības uzticēšanos Eiropas Padomei un tās vērtībām. To sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzrunājot klātesošos Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.