“Neskatoties uz jau piešķirto finansējumu komercmediju atbalstam ārkārtējās situācijas laikā, nepieciešams lemt par citiem veidiem, kā šo krīzi atvieglot,” otrdien, 14.aprīlī, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, aicinot turpināt diskusijas par iespējamām izmaiņām medijiem pašlaik noteiktajos reklāmas ierobežojumos, kā arī citiem jautājumiem.

V.A.Tērauda norādīja, ka Kultūras ministrijas ziņojumā par atbalsta risinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai mediju nozarei aktualizēts arī jautājums par PVN likmes samazināšanu preses izdevumiem no 12 procentiem uz pieciem. Tāpat apakškomisijas vadītāja rosināja līdz galam atrisināt jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, lai novērstu situāciju, kad pašvaldību informatīvie izdevumi konkurē ar reģionālo presi un tādējādi kropļo mediju tirgu.

Kultūras ministrijas, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji deputātus informēja par to, kā plānots sadalīt valdības piešķirto vairāk nekā divu miljonu eiro lielo papildu finansējumu komercmedijiem. Apakškomisijas deputāti uzsvēra, ka līdzekļu sadales kritērijiem skaidri jāiezīmē nozares prioritātes.

Savukārt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārstāvji pauda bažas, ka valdībā par sabiedriskajiem medijiem nepieciešamajiem līdzekļiem plānots ziņot tikai mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Pašlaik lēsts, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt nepieciešams aptuveni 1,4 miljonus eiro liels papildu finansējums.

Sēdē diskusijas raisīja arī jautājums par Latvijas Televīzijai nepieciešamo programmu izlaides kompleksu. Deputāti aicināja NEPLP un Latvijas Televīzijas pārstāvjus tuvāko nedēļu laikā rast skaidrību par risinājumiem šai problēmai.

Nākamajā Mediju politikas apakškomisijas sēdē plānots spriest par risinājumiem reklāmas ierobežojumu mīkstināšanai, informēja V.A.Tērauda.

Saeimas Preses dienests