Saeima pirmdien, 28.februārī, otrajā – galīgajā – lasījumā vienbalsīgi pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļauj Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi dienēt Ukrainā.

Personām, kas uzsāks dienestu Ukrainā, būs nekavējoties jāreģistrējas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā, paredz grozījumi.

Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

“Mūsu pilsoņiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu un brīvprātīgi doties tur dienēt, lai aizstāvētu Ukrainas neatkarību un mūsu kopējo drošību, ir jābūt iespējai to darīt,” iepriekš sacījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

Nacionālās drošības likums noteic, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā. Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad tiek dienēts Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem. Turpmāk kā izņēmums noteikts arī dienests Ukrainā.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēmusi saistītus grozījumus Pilsonības likumā.

Saeimas Preses dienests