“Ir jānodrošina stingrs un nemainīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, tās eiroatlantiskajai integrācijai. Mūs patiesi satrauc Krimas tatāru liktenis,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 24.aprīlī, tiekoties ar Ukrainas parlamenta deputātu un Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētāju Refatu Čubarovu (Refat Chubarov) un Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko (Olexandr Mischenko).

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 24. aprīlī, pieņēma paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienas pieminēšanu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai. Paziņojumā uzsvērts, ka vēstures avotu kopums norāda uz padomju varas mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret daudzām Padomju Savienībā un tās okupētajās teritorijās dzīvojošajām tautām un etniskajām grupām, tostarp pret Krimas tatāriem kā etnisku grupu, lai iznīcinātu tās kultūras un sociālo mantojumu, tautas vēsturisko piederību Krimas pussalas teritorijai un īstenotu Krimas tatāru izspiešanu no dzimtenes.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, trešdien, 24.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tie paredz nodrošināt pilnīgu Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) informatoru kartotēku publiskošanu.

Reputācijas jautājums vienmēr ir svarīgs, bet, ņemot vērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību pēdējā laikā, jāsecina, ka padome piedzīvo reputācijas krīzi, otrdien, 23.aprīlī, kopsēdē sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Mediju politikas apakškomisijas deputāti.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”. Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem.

“Profesionālās izglītības procesi Latvijā ir labi vadīti, un tas sniedz pozitīvus rezultātus. Pateicoties valsts pārdomātajai politikai, profesionālās izglītības kvalitātes līmenis ir audzis, un šobrīd pārliecinoši var apgalvot, ka tā ir laba izvēle izglītības ieguvei,” otrdien, 23.aprīlī, pēc sēdes sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

 Pirmā Gajānas vēstnieka Latvijā akreditācija var sniegt impulsu ciešākai valstu sadarbībai, tostarp attīstot parlamentāros sakarus, otrdien, 16.aprīlī, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, iepazīšanās vizītē tiekoties ar Gajānas Kooperatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Frederiku Hemliju-Keisu (Frederick Hamley Case).

Latvija ir ieinteresēta attīstīt ciešāku parlamentāro sadarbību ar Bahreinu, otrdien, 16.aprīlī, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, iepazīšanās vīzītē tiekoties ar Bahreinas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Muhammadu Abdulgafaru (Muhammad Abdul Ghaffar). Šī ir pirmā reize, kad Bahreina ir nozīmējusi vēstnieku Latvijā.

13.Saeima šī gada ziemas sesijā galīgajā lasījumā pieņēmusi 65 likumus - 10 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 14 kārtējām un trīs ārkārtas sēdēm.