Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalsta Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu

(10.06.2021.)

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija ceturtdien, 10.jūnijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Latviešu vēsturisko zemju likuma projektu. Tas paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai. Jaunā likuma spēkā stāšanās plānota nākamā gada 1.jūlijā.

Likuma, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, izstrādi paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits.

Likumprojektam paredzēta preambula, kurā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.

Ar jauno likumu paredzēts uzsvērt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likumprojekts noteic, ka Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa un Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma. Kā vēsturiska Vidzemes daļa likuma projektā noteikta arī Jūrmalas valstspilsēta.

Likuma projekts paredz vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildību, nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.

Tāpat paredzēts noteikt valsts un pašvaldību pienākumus vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likumprojektā paredzēta pašvaldību sadarbība, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.

Ministru kabinetam (MK) plānots līdz šī gada beigām uzdot apstiprināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus. Plānu paredzēts noteikt kā vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu uz septiņiem gadiem, un tā izstrādi uzticēt Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēts noteikt, sagatavojot 2023.gada valsts budžeta projektu.

Plānots arī, ka MK reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniedz ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību. Likuma projekts paredz, ka pirmais ziņojums jāsniedz līdz 2023.gada 30.jūnijam.    

Tāpat paredzēts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē plānots iekļaut kultūras ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru, tieslietu ministru, zemkopības ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību pārstāvjus, vienu sabiedrības pārstāvi no katras vēsturiskās zemes un lībiešu kopienas. Padomes darbu vadīs kultūras ministrs.

Likuma projekts Saeimā jāskata vēl trešajā – galīgajā – lasījumā. Paredzēts, ka Latviešu vēsturisko zemju likums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.    

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 21.jūnijā