Latvijas Institūtam (LI) ir jāmeklē cits statuss, kas institūtam sniegtu arī daudz plašākas iespējas piesaistīt papildu finanšu resursus, piemēram, ziedojumus no Latvijas diasporas pārstāvjiem ārzemēs, ceturtdien, 4.aprīlī, pēc sēdes sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Ojārs Ēriks Kalniņš. Sēdes laikā komisijas deputāti iepazinās ar iespējamiem variantiem potenciālām izmaiņām LI institucionālajā statusā.

“Ir vienlīdz svarīgi stiprināt Latvijas Institūta darbību, kā arī saglabāt tā neatkarību. Tāpēc ir nepieciešams atrast veidu, kā institūts varētu efektīvāk koordinēt Latvijas ārējās informācijas telpu, nodrošinot arī vienota Latvijas tēla veidošanu. Lai gan institūtam daļēji jābūt ar valstisku funkciju, tomēr vienlaikus tam ir jākalpo arī kā neatkarīgam informācijas sniedzējam, tādējādi koordinējot arī ministriju un citu aģentūru darbu, kas veicinātu Latvijas vienota ārējā tēla izveidi,” norādīja O.Ē.Kalniņš.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica komisijas deputātus informēja, ka pašlaik Ministru kabinetā ir iesniegts informatīvais ziņojums, atbilstoši kuram iezīmēti trīs potenciālie LI attīstības virzieni. Pirmais ir LI saglabāt tā esošajā statusā jeb ārlietu ministra pārraudzībā, palielinot finansējumu, otrais – institūtu pārveidot par publisku nodibinājumu, pieņemot atsevišķu likumu, bet trešais – LI apvienot ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Kā norādīja deputāti šobrīd svarīgākā izšķiršanās ir par to, vai LI piešķirt publiskā nodibinājuma statusu vai to pievienot valsts institūcijai. LI pārveidošana par publisku nodibinājumu ļautu efektīvāk piesaistīt papildu finansējumu, kā arī iesaistīties starptautiskās partnerībās. 

Saeimas Preses dienests