“Līdz šim augstākās izglītības sistēmā uzsvars ir bijis uz pieejamību, taču mūsdienās arvien aktuālāks ir jautājums par starptautisko konkurētspēju. Ja gribam nodrošināt kvalitatīvas augstākās izglītības ieguves iespējas pašmājās, kas piedevām atbilstu arī mūsu tautsaimniecības vajadzībām, izglītības kvalitātes izvērtējumā nozīmīga loma jāatvēl starptautiskajai konkurētspējai,” otrdien, 5.martā, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Latvijas augstskolas iepaliek starptautiskās konkurētspējas rādītājos, un tas ir cieši saistīts arī ar nepieciešamību stiprināt kvalitāti un veicināt atpazīstamību. Būtiski izstrādāt pilnvērtīgu un funkcionējošu kvalitātes reitingu sistēmu, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau veic nozīmīgu darbu, strādājot pie monitoringa sistēmas izveides, ar ko šodien iepazīstināja arī komisijas deputātus, taču to ir nepieciešams vēl pilnveidot, akcentēja A.Ašeradens.

IZM pārstāvji deputātiem izklāstīja līdz šim paveikto jaunas augstākās izglītības sistēmas monitoringa izstrādē. Plānota sistemātiska pieeja datu uzkrāšanai un analīzei. Uzsākts darbs pie datu apkopošanas atsevišķās jomās, tostarp veidojot absolventu reģistru, kas ļaus arī ilgtermiņā spriest par studējošo nodarbinātību pēc absolvēšanas.

Gan IZM, gan Ekonomikas ministrija uzsvēra jautājumu par izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām. Prognozes vēsta, ka pieprasījums pēc dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozares speciālistiem nākotnē arvien straujāk pārsniegs piedāvājumu.

Jau šobrīd daudzi augstskolu absolventi nespēj atrast piemērotu darbu savā nozarē, un vislielākās grūtības ir sociālo un humanitāro zinātņu jomas pārstāvjiem. Kā vēsta EM apkopotie dati, 23 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuri ieguvuši augstāko izglītību, strādā zemākas kvalifikācijas profesijās. Akūts ir arī jautājums par profesionālo izglītību – pašreizējais profesionālās izglītības piedāvājums nodrošina tikai pusi no darba tirgū pieprasītā.

Kā akcentēja A.Ašeradens, mūsdienu strauji mainīgā vide rada sarežģītu situāciju, kurā izglītībai strauji jāspēj piemēroties darba tirgus prasībām. Būtiski pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, veidojot arī nacionālo augstskolu reitingu. Tas var būt svarīgs palīgs ikvienam studētgribētājam, lai pieņemtu lēmumu par studijām un saprastu, kādas nākotnes iespējas paver izvēlētā joma.

Izglītības komisija turpinās aktīvi sekot jautājumam par augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei, uzklausot arī darba devēju viedokli par izglītības kvalitāti, informēja A.Ašeradens.

Saeimas Preses dienests