Man ir liels gods jums šodien nodot vēstījumu no Latvijas Saeimas un visas Latvijas tautas.

Šajā sarežģītajā laikā, kad Ukraina cīnās par visu civilizēto pasauli, pretojoties Krievijas agresijai, mēs, latvieši, esam kopā ar Jums!

14. februārī pulksten 14.00 man bija gods piedalīties Ukrainas karoga pacelšanā Rīgā, tas kļuva par Ukrainas atbalsta nēdēļas sākumu.

Jau nākamajā rītā Ukrainas atbalstam karogi plīvoja visā Latvijā. Latvijai karš Ukrainā sācies jau 2014. gadā, un mēs nepārtraukti atbalstam jūs kopš 2014. gada.

Atzīsim, šajā vēsturiskajā, iespējams, šī gadsimta nozīmīgākajā laikā, ka patiesībā Padomju Savienība beidzot pa īstam sabrūk tikai tieši tagad. Tā sagrūst mūsu acu priekšā Ukrainas kara laukos un mūsu sirdīs, ģeopolitiski un cilvēku prātos.

Tā sabrūk simboliskā laikā, tieši simtajā gadā, kopš Padomju Savienības radīšanas dienas, ko Krievijas asinskārais diktators bija iecerējis atdzīvināt vēl cietsirdīgākā formā, atverot īstus elles vārtus uz Ukrainas zemes. Šos vārtus aizvērt kopīgiem spēkiem nu jau ir visas civilizētās pasaules pienākums.

Ar savu varonību jūs esat paveikuši neiespējamo – īstu atmodu! Gan kaujas laukos, gan raidot tik spēcīgu drosmes un apņēmības grūdienu, ka tas sasniedzis katru brīvās pasaules nostūri, sasniedzis miljardu ļaužu sirdis.

Tas klīdinājis ilūziju miglu, radījis nepieredzētu solidaritātes un cilvēciskas sadarbības vilni un licis mūsu tautām atcerēties un novērtēt pašu vērtīgāko – pašu galveno. Mūsu brīvību, neatkarību un demokrātiju.

Kaujās par šīm vērtībām jūs iezīmējāt skaidru frontes līniju, stājoties pretim lielākajam ļaunumam, kāds uzliesmojis Eiropā 21. gadsimtā – Putina Krievijai.

Nacisma un ļaunuma cauraustam režīmam, kas vairs nemāk neko vērtīgu radīt. Māk šīs vērtības vienīgi sagraut, iznīcināt un izlaupīt. Nogalināt, izvarot un paverdzināt.

Režīmam, kas kļuvis par acīmredzamu teroristisku organizāciju, kas azartiski spridzina ļaužu pārpildītas dzelzceļa stacijas, lielveikalus un dzīvojamās mājas. Kas ik dienu veic neiedomājamus kara noziegumus industriālos mērogos.

Šis jūsu spēks ļauj mums pašu mājās paveikt lietas, ko esam atlikuši gadiem, spert platus soļus prom no padomju mantojuma, no kaimiņa impēriskās ietekmes, no pagātnes tumšā smaguma, likvidēt okupācijas simbolus. Iegūstot īstu brīvību un ļaujot saliedēties kopīgam atbalstam Ukrainai.

Īpaši gribu uzsvērt mūsu cilvēku ārkārtīgi plašo solidaritāti un iesaisti. Katru dienu no Latvijas tiek sūtītas palīdzības kravas. Tas skaidri pasaka, ka runa nav tikai par politiku vai starpvalstu attiecībām.

Runa ir par kaut ko daudz būtiskāku. Par to, kas nāk no cilvēku sirdīm, no pašiem cilvēcības pamatiem. Par dziļi sakņotām kopīgām vērtībām, par to, ka zinām, kas ir labs un kas ļauns, kur taisnība, kur meli. Un cilvēki Latvijā to zina.

23. februārī 18.00, dienu pirms Krievijas noziedzīgā iebrukuma, jūs saņēmāt Latvijas pirmo militāras palīdzības sūtījumu. Stingerus, kas bija izšķiroši Kijevas nosargāšanai. Rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta procentuālās daļas, šodien esam militārās palīdzības sniedzēju līderi.

Jau Krievijas agresijas pirmajās dienās Latvijas iedzīvotāji ziedoja pirmos atbalsta eiro miljonus, un tas tūrpinās arī tagad.

Rītdien “Tviterkonvojā” Latvijas iedzīvotāju piegādāto apvidus auto skaits sasniegs 1000 automašīnas.

Mūsu cilvēki ir lepni palīdzēt jums gan šeit, gan kaut nedaudz radot māju sajūtu tiem tūkstošiem jūsu tautiešu, kas kara dēļ bija spiesti pamest savas mājas un rast patvērumu mūsu zemē.

Tādēļ es vēršos pie jums tieši ukrainiski, paužot cieņu jūsu nācijai un valodai, un īpaši –  tiem Ukrainas cilvēkiem, kas, nonākuši Latvijā, no pirmās dienas apņēmīgi mācās latviešu valodu un uzrunā mani jau ar “Labdien!”.

Latvija nepārprotami iestājas par Krievijas starptautisko izolāciju, sankciju režīma stiprināšanu un Krievijas atbildības panākšanu.

Ir absolūti nepieciešams juridiskais ietvars Krievijas agresijas kara noziedznieku saukšanai pie atbildības, iesaldēto Krievijas Federācijas līdzekļu konfiskācijai un novirzīšanai Ukrainas atjaunošanai. Ir absolūti nepieciešams liegt Krievijai iespēju atjaunot savas militārās spējas, lai nepieredzētu vēstures atkārtošanos un jaunu agresiju.

Cienījamie kolēģi. Visai civilizētajai pasaulei tieši tagad ir pienākums pierādīt, ka pasaulē valda tiesību spēks, nevis tiesības uz spēku! Nevis tiesības uz spēku, bet tiesību spēks! Lai ļaunums neuzdrīkstētos vairs atdzimt! 

Jūlijā Latvija kļuva par pirmo valsti, kas pieteicās ANO Starptautiskajā tiesā, lūdzot atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā “Ukraina pret Krievijas Federāciju”.

Esam starp spēcīgākajiem Krievijas agresijas nozieguma tribunāla idejas atbalstītājiem. Prezidents Egils Levits piedāvājis tribunālu veidot Rīgā. Ļaunums nevar palikt nesodīts!

11. augustā Latvijas Saeima atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Mēs konsekventi iestājamies par Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Mums nav šaubu par Ukrainas piederību Eiroatlantisko valstu saimei.

Mēs līksmojam par katru jūsu panākumu un sērojam par katru jūsu kritušo. Kā par savējiem. Tā izpaužas īsta brālība.

Mēs ne tikai redzam, bet sajūtam. Ne tikai zinām, bet saprotam. Jo šo kā nācija esam piedzīvojuši savā pašu vēsturē.

Tas ir mūsu nācijas kods, kas ir mūsu asinīs, jo arī mēs izcīnījām sev brīvu valsti caur sāpēm un asinīm.

Latvijas politiskais, militārais, finansiālais, humanitārais un cilvēciskais atbalsts turpināsies.

Lai cik tas maksātu un cik ilgs laiks tam būtu nepieciešams. Mēs un mūsu partneri vienā, skaidrā un noteiktā balsī sakām – mēs nenogursim.

Gribu vēlreiz apliecināt Latvijas pilnīgu atbalstu un solidaritāti Ukrainas valstij un cilvēkiem. Tas ir nesatricināms.

Zinu, ka Eiropā līdzās citu valstu karogiem lepni plīvos neatkarīgas, plaukstošas Ukrainas karogs, kas nu jau kļuvis par globālu simbolu brīvībai un drosmei.

Jūs jau esat nopelnījuši savu vietu Eiropā, kas būs brīva, stipra, saliedēta, droša un plaukstoša!

Dārgie ukraiņu draugi!

Mēs palīdzēsim jums ar visu, ko varēsim!

Latvija ir kopā ar Ukrainu. Kopā mēs uzvarēsim.

Par brīvību, neatkarību un demokrātiju.

Slava Ukrainai!