Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, trešdien, 11.janvārī, iepazīstoties ar Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam izpildi, rosināja pārskatīt plānā noteiktos sasniedzamos mērķus.   

“Ambiciozais Latvijas attīstības plāns par ekonomikas transformāciju nav īstenojams bez salāgošanas ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Šobrīd tas nenotiek. Plāns ir, bet tas noteikti ir uzlabojams, precizējams. Līdz ar to mēs pat nezinām, kā ekonomiskā izaugsme būs iespējama, ja mums nav skaidri spēles noteikumi, rīcības plāns saistībā ar klimata prasībām. Tas ļoti būtiski ietekmēs gan resursus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību kopumā. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, kāds, ņemot vērā šīs prasības, būs mūsu ekonomiskās izaugsmes patiesais ceļš,” sēdē sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, atzīmējot, ka savas korekcijas ir ieviesusi arī Covid pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.       

“Tāpat būtiski, kāda Latvijā nākotnē būs bāzes slodzes elektroenerģijas nodrošināšanas tehnoloģija – vai tā būs atomenerģija vai akumulētā atjaunojama energoresursu enerģija, vai ūdeņradis, vai kāda cita enerģija,” pauda U.Mitrevics. 

Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam apstiprināts 2020.gadā, balstoties uz 2018.gada datiem, deputātus informēja Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece enerģētikas jautājumos Līga Kurevska. Kā ilgtermiņa mērķi attīstītai un klimatneitrālai tautsaimniecībai tajā paredzēta resursu efektivitātes uzlabošana, to pietiekamība un dažādība, fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un atjaunojamo resursu plašāka izmantošana.

Saeimas Preses dienests