Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, otrdien, 6.decembrī, lēma rosināt Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem tabakas produktu aprites likumā, kuru izskatīšana nav pabeigta 13.Saeimā. Grozījumi paredz ieviest regulējumu arī tabakas karsēšanas ierīcēm un tās aizstājējproduktiem.

Plānots, ka ar grozījumiem tirdzniecības un reklamēšanas ierobežojumi attiektos arī uz beztabakas nikotīna spilventiņiem, kuru aprite Latvijā patlaban nav regulēta, kā arī citiem līdzīgiem jauniem produktiem, kuri Latvijas tirgū varētu ienākt nākotnē.

Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa, atsaucoties uz citu valstu praksi un pieredzi, uzsvēra, ka šie likuma grozījumi ir jāvirza pēc iespējas ātrāk. I.Bērziņa īpaši akcentēja tabakas aizstājējproduktu ietekmi uz jauniešu veselību, atzīmējot, ka nauda, kuru ienes produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību.

Tāpat komisija lēma aicināt Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz atteikties no dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Jau šobrīd likums paredz, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, un minētais princips tiks saglabāts, uzsvērts anotācijā.

Komisija lēma Saeimā virzīt arī komisijas sagatavotus likuma grozījumus, kas paredz par diviem gadiem atlikt tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principa spēkā stāšanos. Tas paredzēja ieviest veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu” un valsts obligāto veselības apdrošināšanu jeb “pilno grozu”.

Kopumā 14.Saeima var lemt par 73 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā. 

Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā. 

Saeimas Preses dienests