Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna uzruna Latvijas Saeimas 100.-tajā dzimšanas dienā

Mīļie draugi,

Kolēģi,

Domubiedri un oponenti,

Cienījamās deputātes un godātie deputāti,

Ekselences

Un laikabiedri!

 

Vispirms es vēlos pateikt paldies šī iedvesmojošā video autoriem!

Vēlos pievērst uzmanību, cik apņēmīgas ir mūsu priekšgājēju sejas filmas vēsturiskajos kadros. Viņu mērķis ir skaidrs. Doma par neatkarīgu, demokrātisku, brīvu, stipru un pārtikušu Latvijas valsti staro no viņu fokusētajiem skatieniem, no stingrās stājas.

Ko mēs no viņiem varam mācīties? Piemēram, cik svarīgi nepazaudēt skaidrību par lielo mērķi, kas jāsasniedz. Cik svarīgi nepazust ikdienas sīkumos vai nepazaudēt gadus mērķa virzības imitācijā.

Pirms simts gadiem mūsu priekšteči šai namā nosprauda sev mērķi – celt brīvu un demokrātisku Latviju.

Un izvēlējās iet parlamentārisma ceļu. Grūtu, sarežģītu, līkumainu un stāvu, bet tomēr vienīgo pareizo ceļu. Ceļu, kas lielā mērā noteicis, kādi esam mēs, kāda ir mūsu valsts tagad un pēc simts gadiem.

Valsts, kur paši varam lemt savus likteņus, izdarīt savas izvēles, kļūdīties un kļūdas labot.

Demokrātiska valsts.

It kā pašsaprotami, taču par demokrātiju, tās nozīmi un vērtību mums īpaši svarīgi atcerēties tieši šajos laikos, kad redzam, cik milzīgu postu pasaulei nodara autoritāri režīmi.

Lai gan kādam parlamentāra demokrātija var šķist nestabila un ievainojama, gribu teikt, ir tieši otrādi. Vēsture rāda, ka tā spēj pasargāt valstis un nācijas no ieskriešanas tādos galējību vai kļūdainu izvēļu purvos, no kuriem izkļūt ārā reizumis vairs nav iespējams.

Latvijas Saeimā dažādos sasaukumos strādājuši teju 1000 deputāti. Tātad nevis 3, 5 vai desmit vadoņi, bet vesels tūkstotis Latvijas vīriešu un sieviešu, dažādi gan savā vecumā, pieredzē, profesijā. Dažādi savos uzskatos un pārliecībās. Pārstāvot dažādus vēlētājus. Visi kopā veidojot cieši saaustu, daudzkrāsainu un daudzslāņainu politisku audumu, kas vienlaicīgi atspoguļo Latvijas sabiedrību, gan arī to veido, ietekmē un rada tās nākotni.

Katram laikmetam un mūsu valsts attīstības posmam bijušas savas grūtības un izaicinājumi.

Katrai Saeimai ir bijis ar tiem jātiek galā. Katra Saeima ir uzskatījusi, ka brīdis, kurā tā darbojas, uzdevumi, kuri tai jārisina, ir vēsturiski. Un tam ir pamats.

Lielās tautas to varbūt nesaprot, bet mums, latviešiem, vēsturiskais brīdis ir vienmēr.

Nepārtraukts vēsturiskais brīdis jau vismaz 100 gadu garumā.

Mēs esam stipri un mēs esam atbildīgi tādēļ, ka mums sava valsts ir jāsargā katru dienu. Un tagad mēs labi zinām, kas ir mūsu draugi un kas ir mūsu ienaidnieki.

Taču acīmredzami, ka gan pirms simts gadiem, gan šodien lielākos izaicinājumus Latvijai sagādā Krievijas politiskais režīms.

20.gadsimts Latvijā sākās ar pārliecību, ka jāatbrīvojas no Krievijas ietekmes.

Diemžēl arī 21.gadsimtā vēl joprojām šis jautājums ir aktuāls – kā reizi par visām reizēm pielikt punktu tām nelaimēm un postam, ko pasaulē sēj Krievijas režīms?

Vēsture liecina, ka vismaz pēdējos 100 gados jebkura no Krievijas politiskās varas inkarnācijām - vai tie būtu komunisti, vai monarhisti, vai sarkanie, vai baltie – vienmēr ir agresīvi nedraudzīgi neatkarīgai, brīvai Latvijai un demokrātijas idejai kā tādai.

Īpaši smags sitiens Latvijai bija tumšais un barbariskais padomju okupācijas laiks Latvijā 50 gadu garumā. 50 gadi dzīves, kurus komunisti brutāli atņēma vairākām Latvijas tautas paaudzēm. 

Šodienas Krievijas karš Ukrainā, Krievijas kara noziegumi Ukrainā, genocīds, terorisms pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, cerams, beidzot visiem pasaulē ir atvēris acis. Liekot saprast, kas patiesībā ir Krievijas režīms?

Šobrīd (un Latvijai šis “brīdis” ir izstiepies 100 gadu garumā) no Krievijas veļas impēriskas tumsas vāli, kuriem pretī var stāties tikai visas brīvās un demokrātiskās pasaules vienotības un solidaritātes mūris.   

Latvijai un Baltijas reģionam kopā ar Ukrainu šai ziņā ir īpaša misija.

Atbalstot ukraiņu tautu un neļaujot pasaulei iestigt pelēkajā kompromisu zonā. Mūsu pašu vēsture ir vislabākā mācību grāmata tiem, kas šaubās, ir paguruši vai iekrituši impērisku naratīvu slazdos.

 

 

***

Skatoties filmas hronoloģisko ritējumu, var secināt, ka doma par brīvas un demokrātiskas Latvijas parlamentu ir dzīvs organisms, kas ir nepārtrauktā attīstībā.

Saeima nekad nav gatava. Tā vienmēr turpina augt un attīstīties.

Vispirms - Latviešu pagaidu nacionālā padome. Tad Latvijas Tautas padome. Tad Satversmes sapulce. Un  - Saeima.

Tā mainījusies un mācījusies. Laika gaitā mainīta gan vēlēšanu kārtība, gan sasaukumu ilgums, pat vecums, no kura pilsoņi varēja balsot.

Tā nekad nav bijusi atrauta no sabiedrībā notiekošiem procesiem, partiju sistēmas un pilsoņu aktivitātes.

Dažādi laiki, bet viena un tā pati doma, kas dzīvo un attīstās, neskatoties uz grūtībām, kas tai jāpārvar savā ceļā. Doma par tautas varu, par tiesībām uz savu viedokli, idejām un pārliecību.

Esmu pārliecināts, ka arī šī, 14.Saeima, veltīs sevi darbam, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju, vairos uzticību un pilsoņu iesaisti.

Taču skaidrs, ka cieņa mums jānopelna pašiem. Gan ar saprātīgiem, taisnīgiem un saprotamiem lēmumiem, gan ar cieņu pret vēlētāju, Latvijas pilsoni. Gan ar cieņu citam pret citu Saeimā.

Priekšzīmi mums jārāda pašiem. Te ir vieta gan tiešai un skaidrai valodai, atklātai diskusijai, arī pamatotiem argumentiem. Visam, kas palīdz nonākt pie labākā risinājuma.

Taču te nav un nebūs vietas pašmērķīgiem strīdiem, rupjībai un neiecietībai. Gribu novēlēt, lai visa mūsu enerģija, viss “tvaiks” aiziet virzot uz priekšu mūsu valsti, nevis tikai skaļā svilpē.

 

***

Kolēģi,

mums liktenis ir lēmis būt par Latvijas sargiem vismaz nākamos četrus gadus. Arī Satversmes un parlamentārisma sargiem. Tādēļ aicinu padomāt par mūsu lomu šajos laikos.

Latvijā lēmumus pieņem Saeima.

Lai cik tas neliktos pašsaprotami, mums nākas to laiku pa laikam sev atgādināt.

Mums, deputātiem, dotas visas pilnvaras un visa atbildība ir mūsu.

Atbildība par drošību. Par ekonomikas konkurētspēju. Par izglītotu un veselu sabiedrību. Par krīžu pārvarēšanu.

Mēs šeit esam tie, kas ir atbildīgi par to, lai Latvijas tauta dzīvotu arvien labāk.

Neslēpsim, ka pēdējos gadus Latvijas politikā daudz lielāku lomu par parlamentu ir spēlējušas tās vai citas valdības.

Saeima ilgstoši ir bijusi kaut kur izplūdušā fonā aiz premjeru un reizēm arī valsts prezidentu figūrām, izlaižot no rokām procesu vadības un kontroles pavedienu.

Tas beigu beigās arī noved pie būtiskām kļūdām valsts pārvaldē vai arī nespējas pieņemt lēmumus saprātīgā laika posmā. Pie tautas uzticības mazināšanās.

Saeimas deputātu darbs nav tikai reizi četros gados apstiprināt valdību un pārējo laiku pavadīt balsojot par tās pieņemtiem lēmumiem.

Lai arī kādam tas var šķist politiski ērti un komfortabli, tas neatbrīvo mūs no atbildības Latvijas cilvēku priekšā.

Mūsu pienākums ir vadīt valsti katru dienu un izmantot visus varas instrumentus, kas doti mūsu rīcībā. Veidot Latvijas politiku.

Krīzes laiks bieži prasa straujus lēmumus. Taču lēmumu pieņemšanas ātrums nedrīkst aizstāt to kvalitāti. Krīzes laikos visiem varas atzariem jābūt vienotā atbildības ķēdē.

Tāpēc mums ar valdību jāstrādā roku rokā, efektīvi papildinot, uzlabojot un uzraugot tās lēmumus.

Mums, 14.Saeimai, tās deputātiem, jābūt drošākajam šīs ķēdes posmam. Pamatam, uz ko balstīties, risinot gan drošības, gan ekonomikas, izglītības un veselības problēmas. Saeima, uz kuras vērtībām un patriotismu var paļauties.

Es esmu drošs, ka 14.Saeima būs pietiekami profesionāla, lai daudz enerģiskāk un asāk iesaistītos politiskās dienas kārtības veidošanā.

Taisnība, mēs pārstāvam dažādas partijas un atšķirīgus uzskatus, bet mūsu dažādība, atšķirīgā dzīves pieredze un zināšanas ir jāizmanto kā mūsu stiprā puse.

Mums katru dienu jāatceras, ka katram mūsu lēmumam ir sekas. Sekas, kas ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju, fundamentālus valsts nākotnes procesus, mūsu Latvijas virzību.

Mums jāīsteno tās idejas, kas Latvijas cilvēkiem dod iespēju dzīvot panākumus gūstošā, konkurētspējīgā, taisnīgā un modernā sabiedrībā. Gudra, spēcīga, mūsdienīga, vērtības balstīta un vienota Latvija ir īpaši svarīga šodienas strauji mainīgās pasaules un globālo izaicinājumu laikā.

Mūsu pieredze liecina, ka labas idejas vienmēr atrod savu ceļu. Mēs daudzi šeit esam bijuši kā pozīcijā, tā arī opozīcijā, tāpēc zinām, cik grūti kādreiz samierināties ar ideju autorības zaudēšanu. Vienlaikus zinām, ka gandarī tas labums, ko cilvēkiem un valstij sniedz to īstenošana.

Uzsākot Latvijas parlamentārisma tradīcijas otro gadu simteni, esmu pārliecināts, ka 14.Saeima būs kvalitatīvs un profesionāls izrāviens Latvijas parlamentārisma tradīcijas izaugsmē.

Izmantojot iespēju, vēlos pateikties iepriekšējiem Saeimas vadītājiem par viņu sarežģīto darbu, prasmēm un konsekvenci vadot mūsu parlamentārās demokrātijas kuģi. Tas droši turpina savu ceļu nu jau otrajā gadu simtenī!

Es novēlu, lai kādā vēsturiskā filmā, ko mūsu kolēģi nākotnē skatīsies Latvijas Saeimas divsimtās gadadienas svinīgajā sēdē, 14.Saeimu atcerēsies ar labu vārdu un produktīviem četriem gadiem, prasmīgi vadot Latvijas valsti cauri sarežģītiem laikiem drošas, gudras un labklājīgas nākotnes virzienā!

Lai par šo Saeimu droši var teikt, ka tā stiprinājusi mūsu pirmā prezidenta, Satversmes sapulces vadītāja Jāņa Čakstes granītā iecirstās Latvijas pamata vērtības - Brīvību, Neatkarību, Demokrātiju!

Sveicu visus Latvijas Republikas Saeimas simtgadē!

Pateicos par uzmanību!