“Nevienu Baltijas sadarbības jautājumu nav iespējams apspriest, neņemot vērā kontekstu, ko rada Krievijas militāro spēku iebrukums Ukrainā. Jau iepriekš sadarbība drošības un aizsardzības jomā bija svarīga Baltijas Asamblejas darba prioritāte, taču jaunajos apstākļos tā kļuvusi fundamentāli svarīga, iekļaujot arī koordinētu atbalstu Ukrainai,” piektdien, 28.oktobrī, sacīja Baltijas Asamblejas (BA) prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.
Baltijas Asambleja šogad ir uzņēmusies tilta lomu starp Ukrainu un Baltijas jūras reģiona, Beniluksa, Ziemeļu un arī citām valstīm, Saeimas namā notiekošajā BA 41.sesijā uzrunājot klātesošos, atzīmēja J.Vucāns. “Mēs skaidrojam patieso situāciju, cīnāmies ar dezinformāciju un cenšamies parādīt Krievijas uzsākto karu tādu, kāds tas ir – neizprovocēts, nežēlīgs un demokrātiju visā pasaulē apdraudošs,” sacīja J.Vucāns, atzīmējot, ka izpratne par patieso situāciju mūsu partnervalstīs tagad ir fundamentāli atšķirīga no tās, kāda tā bija kara sākumā.
Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, mēs pievēršamies aktuālajiem Baltijas valstu drošības un aizsardzības jautājumiem, tostarp civilās aizsardzības jomā. Karš Ukrainā papildinājis civilās aizsardzības jomu ar kara situācijai atbilstošiem scenārijiem, tomēr iedzīvotāju apmācība par izdzīvošanu noteiktās situācijās nepieciešama jebkurā gadījumā, pauda BA prezidents.
Tāpat J.Vucāns atzīmēja, ka būtiski bija panākt Baltijas valstu gatavību nodrošināt Ukrainas bērnu un jauniešu izglītības iespējas un integrēt viņus mūsu sabiedrībā.
BA prezidents īpaši izcēla sabiedrības noturības stiprināšanas nepieciešamību. “Mediju un informācijpratībai, kā arī psiholoģiskajai aizsardzībai un stratēģiskajai komunikācijai ir būtiska nozīme sabiedrības sociālās noturības veicināšanā,” uzsvēra J.Vucāns, akcentējot arī sadarbības stiprināšanu starp sabiedriskajām raidorganizācijām.
Pievēršoties sadarbībai enerģētikas jomā, BA prezidents atzīmēja, ka Baltijas reģionā ir daudz iespēju, kas ir jāīsteno. “Mūsdienās vairs nepietiek ar esošo enerģijas savienojumu uzturēšanu kārtībā, Baltijas valstīm ir jāatrod veidi, kā ražot vairāk enerģijas un kā darīt to kopā, izmantojot esošos un jaunos enerģētikas projektus. Baltijas valstīm ir jāizveido sistēma, kurā izmanto dažādus enerģijas avotus, kas mijiedarbojas vienotā un koordinētā sistēmā,” uzsvēra J.Vucāns.
Informācija par BA:
Latvija 2022.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720303237284
Izmantošanas noteikumi: http://saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests