Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu, ka sabiedrībai nav pieejamas programmas, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.jūnijā, otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Grozījumi paredz likumā noteikt aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audio vizuālo programmu sarakstā.
“Latvijas informatīvajā telpā joprojām pieejams saturs, kas aicina uz karu, izplata dezinformāciju un apdraud valsts drošību. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, kā arī negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu,” iepriekš paudis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns. Komisijas priekšsēdētājs, atsaucoties uz likumprojekta anotācijā pausto, akcentējis, ka šādas uzņēmējdarbības veikšana apdraud arī godprātīgo televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp ietekmējot to konkurētspēju, kā arī veicina ēnu ekonomikas attīstību.
Konstatējot, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, Valsts policija varēs sodīt tās veicēju saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, paredz likumprojekts.
Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt arī administratīvo atbildību par minēto programmu publisku izziņošanu, proti, jebkuru darbību, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai.
Par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz 2800 naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro.
Nereti, lai piesaistītu vairāk klientu (piemēram, kafejnīcās un viesnīcās), tiek izziņotas tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta. Paredzētais naudas sods motivēs personas nepārkāpt programmu izziņošanas noteikumus, pausts likumprojekta anotācijā, vienlaikus uzsverot, ka Valsts policija, izvērtējot konkrētos apstākļus, varēs piemērot arī brīdinājumu.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā. Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests