“Eiropas Savienības spēja vienoties par jaunu sankciju pakotni pret Krieviju ir atkarīga no katras valsts gatavības meklēt risinājumus ekonomiskajām grūtībām, ko sankcijas sagādās pašai Eiropas Savienībai,” trešdien, 25.maijā, pēc sēdes pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Sēdē deputāti skatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai ārkārtas Eiropadomei.
Paredzēts, ka sestā sankciju pakotne skars vēl plašāku Krievijas personu un uzņēmumu loku un attieksies arī uz naftu, par kuru joprojām nav panākta vienošanās, jo Ungārija bloķē sankciju piemērošanu pret naftas industriju, skaidroja Ārlietu ministrijas pārstāvji. Tāpat sankciju pakotnē ir priekšlikumi, kas paredz vēršanos pret Baltkrievijas uzņēmumiem, A.Lukašenko pietuvinātiem uzņēmējiem un amatpersonām, kā arī pastiprināt sankcijas pret Baltkrievijas bankām.
“Dalībvalstīm iespējami ātri jāvienojas par sankcijām pret Krieviju naftas un nākotnē arī gāzes jomā, lai mazinātu Eiropas Savienības enerģētisko atkarību no Krievijas,” sacīja V.A.Tērauda, norādot, ka kopš kara sākuma katru mēnesi Eiropas Savienība no Krievijas ir saņēmusi naftu, gāzi un ogles 20 miljardu eiro apmērā. Aplēses liecina, ka tikpat daudz mēnesī Krievijai izmaksā Ukrainā īstenotais karš, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Saeimas Preses dienests