Aizsardzības komisija galīgajā lasījumā atbalsta vienreizēja pabalsta piešķiršanu no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem

(22.03.2022.)

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.martā, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tostarp plānots no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem noteikt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 eiro apmērā pilngadīgai personai un 190 eiro apmērā par katru bērnu.

Valstī nepieciešams noteikt vienotu pabalsta apmēru, lai pašvaldību sociālie dienesti varētu nodrošināt ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tas ļautu cilvēkiem iegādāties nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu, higiēnas, saimnieciskās preces un piederumus, vai samaksāt par īri pirmajā mēnesī.

Tāpat no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem plānots noteikt tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu. Grozījumi arī paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē.

Lai nodrošinātu tiesības nekavējoties uzsākt darbu, iecerēts noteikt, ka Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, būs tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, taču ne ilgāk kā 30 dienas. Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, būs pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.

Likumprojekts noteic, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuri ir psihologi, Latvijā būs tiesīgi sniegt psihologa pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem. Savukārt psihologiem, kuri ir veikuši profesionālo darbību kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, būs tiesības veikt īslaicīgus psihologa profesionālos pakalpojumus, ja Psihologu sertifikācijas padome pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāji būs tiesīgi strādāt par sporta speciālistiem (treneriem), piedaloties  nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.

Likumā plānots precizēt normas, kas saistītas ar Ukrainas iedzīvotāju tiesībām uz vispārējās, profesionālās izglītības, kā arī augstākās izglītības ieguvi. Tostarp paredzēts, ka 9. un 12.klases skolēni, kas ieradušies no Ukrainas, šajā mācību gadā būs tiesīgi kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetos noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā. Tāpat plānots, ka valsts nodrošinās pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai Ukrainas iedzīvotājiem, kas Ukrainā pildīja akadēmiskā vai zinātniskā personāla amata pienākumus un Latvijā stažējas, nesaņemot atalgojumu.

Grozījumi arī ļaus Ukrainas iedzīvotājiem bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu vai citu dokumentu, kas apliecina, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Tie Saeimā jāskata vēl otrajā - galīgajā – lasījumā.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 2.novembrī