Eiropas Savienība nevar atļauties būt skatītāja lomā globālajās norisēs laikā, kad tai jāpalielina sava kapacitāte, noturība un gatavība rīkoties, ceturtdien, 27.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, piebilstot, ka vienotības trūkums, pasivitāte, kavēšanās un slikta koordinācija maksā pavisam reālu, augstu cenu.
“Pandēmija ir atklājusi pašreizējās, uz noteikumiem balstītās starptautiskās sistēmas nestabilitāti,” sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, norādot uz arvien agresīvākām un pārdrošākām trešo valstu spēlētāju darbībām starptautiskajā telpā. R.Kols vienlaikus akcentēja, ka atteikties no noteikumos un vērtībās balstītas starptautiskās sistēmas nav saprātīgi un mūsu pienākums ir stiprināt un aizstāvēt sistēmu, kuras pamatos ir balstīta pašas Latvijas neatkarība un drošība.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par parlamenta un Ārlietu ministrijas vienoto izpratni ārlietu jomā un atbalstu Latvijas ārpolitikas kursam, kā arī akcentēja drošību kā aktuālāko jautājumu Latvijai un Eiropai.
“Krievijas uzsāktā kampaņa pret Ukrainu ir sīva: ar mērķi graut Ukrainas valdības, varas un ģeopolitiskās orientācijas leģitimitāti, Krievija apvienojusi tradicionālo militāro agresiju ar hibrīdkaru,” sacīja R.Kols, paužot, ka notiekošais ir politiski militārs terors, uzbrukums normām, kuras par vispārēji saistošām uzskata Rietumu pasaule.
Analizējot situāciju uz robežas starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību, R.Kols uzsvēra: “Saspīlējumu uz robežas starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību var saukt par krīzi, kurā iesaistīti migranti, bet tā noteikti nav migrācijas krīze. Tas ir hibrīdkarš, un ir svarīgi, lai mēs to tā arī definētu un apzīmētu.”
Tāpat Ārlietu komisijas priekšsēdētājs rosināja sākt diskusijas par Eiropas Savienības patvēruma mehānisma pārskatīšanu, uzsverot, ka šobrīd spēkā esošais regulējums uzliek nesamērīgu atbildības slogu Eiropas Savienības ārējās robežas valstīm.
Runājot par Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju, R.Kols kā būtisku minēja pamata pašpietiekamību un noturības spēju attīstīšanu. “Latvijai šajās diskusijās būtu jārunā nevis par autonomiju, ko katrs uztver savādāk, bet par Eiropas Savienības stratēģijām attiecībā uz Krieviju, Ķīnu un transatlantiskajām attiecībām,” sacīja R.Kols.
“Pasaulē mainās ģeopolitisko spēku līdzsvars, un Eiropas Savienībai jārada kopēja stratēģija šiem apstākļiem. Topošajā Eiropas Savienības stratēģiskajā kompasā kā pamatu pamats ir jāņem vērā šodienas draudu sarežģītais un evolucionējošais raksturs un hibrīdkara realitāte,” teica R.Kols.
R.Kols atzinīgi vērtēja Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, uzsverot pieaugošo parlamentārās diplomātijas lomu un nozīmi starptautiskā miera un drošības stiprināšanā, tai skaitā Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā laikā. “Saeima šogad būs divu nozīmīgu notikumu centrā - Rīgā notiekošā Trīs Jūru samita parlamentārā foruma un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas parlamentārā tīkla tikšanās norises epicentrs,” akcentēja R.Kols.
Saeimas Preses dienests