Saeima trešdien, 15.decembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz nodrošināt elastīgāku sistēmu, tostarp jautājumā par jau sasniegto rezultātu uzkrāšanas un pārnešanas principiem.

Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo pamatprincipu, proti, vērtējot mācību rezultātus profesionālajā izglītībā, turpmāk plānots galveno uzsvaru likt uz jau paveikto, ļaujot saņemt valsts atzītu dokumentu arī par daļēji apgūtu profesionālās izglītības programmu, akcentē par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Iecerēts veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka turpmāk valsts atzītu dokumentu varēs izsniegt arī par daļēju profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā. Šobrīd par moduļa apguvi izsniedz apliecību, kas nav noteikta kā valsts atzīts dokuments par izglītības programmas daļas apguvi.

Elastīgā pieeja dos iespēju objektīvi novērtēt mācīšanās sasniedzamos rezultātus un piešķirt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši reāli sasniegtajam līmenim, uzsvērts anotācijā. Tas ļaus novērst arī situāciju, kad centralizētos eksāmenus sekmīgi nokārtojušie izglītojamie, kuri savukārt nav nokārtojuši profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nesaņem nekādu izglītības dokumentu un viņiem ir liegta iespēja studēt tālāk. Jaunā pieeja ļaus nodrošināt mācību sasniegto rezultātu pārnesi, kas var būt noderīga, piemēram, turpinot mācības pēc pārtraukuma vai apgūstot citas profesijas.

Terminu “pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība)” un jēdzienu “pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība” plānots aizstāt ar jēdzienu “īsā cikla profesionālā augstākā izglītība”. Kā norādīts anotācijā, līdz šim lietotais termins ir ne vien novecojis, bet arī padara Latvijas izglītības sistēmu grūti saprotamu Eiropas un citu valstu ekspertiem un organizācijām.

Plānots precizēt arī profesionālās kvalifikācijas līmeņus, līdzšinējo piecu vietā ieviešot astoņus. Savukārt profesionālās izglītības iestādes paredzēts dalīt četros veidos: tehnikumos, mākslu izglītības kompetences centros, profesionālajās vidusskolās un profesionālās tālākizglītības centros.

No 2023.gada likumprojekts paredz ieviest profesionālās izglītības programmu absolventu reģistru, kurā līdz ar profesionālo kvalifikāciju tiktu ietverti nepersonificēti statistikas dati par nodarbinātību un ienākumiem.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāskata vēl trešajā lasījumā.

Saeimas Preses dienests