“Eiropas Savienības institūcijām jāaizstāv ne tikai uzstādītie politiskie mērķi, bet arī jānodrošina dalībvalstu uzņēmumu konkurētspēja globālā mērogā,” piektdien, 3.decembrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Komisijas vadītāja uzsvēra vajadzību pēc godīgiem spēles noteikumiem Eiropas ražotājiem, lai tie spētu konkurēt ar citu globālo ekonomiku uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības klimata politikas nostādnes.
Komisija apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotās nacionālās pozīcijas Eiropas Komisijas ierosinātajiem priekšlikumiem, kas paredz izveidot Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un pārskatīt nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, kā arī nacionālo pozīciju par Eiropas zaļo obligāciju regulējumu.
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms paredzēs, ka oglekļa cenu politika, ko piemēro Eiropas Savienības iekšējā tirgū, būs līdzvērtīga tai, ko piemēro importam. Oglekļa saturs produktos ir būtisks Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma elements, jo tas norāda uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas to ražošanas procesā ārvalstīs. To izmanto, lai nodrošinātu, ka pret importētajiem produktiem attiektos ne mazāk labvēlīgi noteikumi kā pret vietējiem produktiem, kas ražoti Eiropas Savienībā esošajās iekārtās, skaidroja V.A.Tērauda.
Deputāti norādīja, ka esošās klimata pārmaiņas būtiski ietekmē politiskās iniciatīvas, kuras nonāk Eiropas Savienības likumdevēju dienas kārtībā, un ir nepieciešams konstruktīvs dialogs, lai tiktu ņemti vērā visu dalībvalstu viedokļi un aktuālās vajadzības.
“Šobrīd, kad globālo ekonomiku, tās ražošanas ciklus un piegāžu ķēdes būtiski ietekmējuši pandēmijas izraisītie ierobežojumi, it īpaši jāņem vērā straujās klimata pārmaiņas, ko piedzīvojam. Ekonomiskos attīstības ciklus nepieciešams pārkārtot tā, lai tie saudzētu trauslo ekosistēmu ap mums,” pauda V.A.Tērauda.
Apstiprinātās pozīcijas ir daļa no Zaļā kursa politiskā ietvara, kas paredz līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 procentiem, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
Saeimas Preses dienests