“Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršana ir atbildīgs lēmums, un tas jāpieņem, balstoties stingri noteiktos kritērijos,” pirmdien, 13.septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pauda tās priekšsēdētājs Andrejs Judins, atzīmējot, ka šobrīd noris darbs pie kritēriju precizēšanas.
Komisija uz sēdi bija aicinājusi vēsturniekus un pretošanās kustības pētniekus, ar kuriem pārrunāja jautājumus saistībā ar nacionālās pretošanās kustības izpēti, pētnieciskajām problēmām un dalībnieka statusa piešķiršanu.
Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka, piešķirot personai pretošanās kustības dalībnieka statusu, būtiski izvērtēt, vai pretošanās ir tikusi veikta ar nodomu un bijusi apzināta, nevis spontāna darbība. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība lēmumu balstīt dokumentāros pierādījumos.
Kā atzīmēja A.Judins, Saeima šī gada jūnijā pieņēma grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Likumā noteikts, ka Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem varēs atzīt arī Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu iepriekš nevarēja piešķirt likumā jau noteiktajā kārtībā.
Komisijas sēdes dalībnieki sprieda, ka individuālos gadījumos statusa piešķiršana varētu būt pamatota arī par darbību pēc 1990.gada 4.maija, proti Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.
A.Judins akcentēja, ka Saeima, izvērtējot personu iesniegumus, turpinās sadarboties ar vēsturniekiem un pretošanās kustības pētniekiem.
Saeimas Preses dienests