“Mēs zinām, cik svarīga ir aneksijas neatzīšanas politika Krimas jautājumā, jo Baltijas valstīm, reiz esot līdzīgā situācijā, šī starptautiskā neatzīšana ļāva izcīnīt un atgūt kāroto neatkarību,” noslēdzoties Ukrainas–NATO parlamentārās padomes sēdei, uzsvēra tās līdzpriekšsēdētājs, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš. 

O.Ē.Kalniņš uzsvēra, ka Ukrainas–NATO parlamentārā padome ir vērtīgs forums parlamentāriešiem, lai apspriestu ne tikai NATO un Ukrainas sadarbību, bet arī citus aktuālus jautājumus. “Latvijas interesi par Ukrainas likteni apstiprina arī tas, ka Saeimas deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu ir lielākā no visām, tajā darbojas 41 deputāts,” atzīmēja Latvijas delegācijas vadītājs. 

Padomes līdzpriekšsēdētājs, Ukrainas parlamenta spīkera pirmais vietnieks Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) sēdē pauda gandarījumu par Ukrainai piešķirto NATO paplašināto iespēju partnera statusu, akcentējot, ka Ukraina cer pievienoties NATO un valsts ir daļa no kopīgās NATO vīzijas par drošu Melno jūru. 

Sēdē analizēta Ukrainas paplašināto iespēju partnerība ar NATO un tās ieguldījums eiroatlantiskajā drošībā. 

Ukrainas-NATO parlamentārā padome izveidota 2002.gadā, akcentējot NATO PA asamblejas lēmumu pastāvīgi pilnveidot sadarbību un attiecības ar Ukrainu.

Saeimas Preses dienests