Lielbritānija ir nozīmīga partnere Latvijai, tāpēc ir gandarījums, ka Eiropas Savienība (ES) un Apvienotā Karaliste (AK) par spīti laika spīlēm ir spējušas vienoties par savām turpmākajām attiecībām pēc Brexit. To pirmdien, 28.decembrī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Komisijas deputāti šodien atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.
“Latvija atbalsta savstarpējo līgumu parakstīšanu un to provizorisko piemērošanu no nākamā gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai jaunā kārtība varētu stāties spēkā. Ceram, ka šī piemērošana nākamajos mēnešos noritēs gludi un neradīs nesamērīgus pārrāvumus ne uzņēmējiem, ne Latvijas pilsoņiem, kuriem ir ciešas ekonomiskās un sociālās saites ar Lielbritāniju. Svarīgi atzīmēt, ka visām dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta panākto vienošanos. Tāpat plānots, ka izņēmuma kārtā ratificēt šo līgumu tiks pilnvarots Eiropas Parlaments, nevis to darīs katra Eiropas Savienības dalībvalsts atsevišķi,” norādīja V.A.Tērauda.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka vienošanās paredz sakārtot jautājumus saistībā ar mūsu pilsoņu uzturēšanos AK, kā arī regulēt veselības un sociālās lietas. “Mēs esam gandarīti, ka cita starpā ir panākta arī vienošanās par sociālās drošības koordināciju un sociālo garantiju nodrošināšanu, piemēram, EVAK veselības apdrošināšanas kartes izmantošanu tiem ES pilsoņiem, kas ceļos, strādās vai pārcelsies uz AK un otrādi no nākamā gada 1.janvāra,” sacīja V.A.Tērauda.
Šī gada 24.decembrī ES un Lielbritānijas panāktā vienošanās ietver trīs līgumus: ES un AK Tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, AK valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem, šodien deputātiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Jaunais Tirdzniecības un sadarbības līgums nodrošinās bezprecedenta tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī ievērojami labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm – gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu. Līgums nosaka nulles tarifus un kvotas visām precēm. Imports un eksports kā ar jebkuru trešo valsti gan būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informācija.
Dokuments paredz arī turpmāku gaisa, autopārvadājumu, dzelzceļa un jūras transporta savienojamību, nodrošinot augstu transporta drošību, darbinieku un pasažieru tiesības, kā arī vides aizsardzību.
Līgums paredz jaunu kārtību vairāk nekā 100 kopīgu zivju krājumu pārvaldībai ES un AK ūdeņos. Saskaņā ar vienošanos ES zvejas kuģiem joprojām būs pašreizējais piekļuves līmenis AK ūdeņiem 5,5 gadu pārejas periodā, pakāpeniski samazinot ES zvejas kvotas Lielbritānijas ūdeņos laika gaitā. Abas puses turpmāk rīkos ikgadējas konsultācijas, lai vienotos par zvejas iespējām.
Īstermiņa ieceļošanas un uzturēšanās nolūkos līgums neparedz vīzu prasību. Ilgtermiņa ieceļošana un uzturēšanās būs īstenojama saskaņā ar AK, kā arī ES un dalībvalstu imigrācijas noteikumiem, norādīts ĀM ziņojumā.
Lai gan līdz ar pārejas perioda noslēgumu beigsies brīva personu pārvietošanās no ES uz AK un otrādi, paredzēta arī mobilitātes un sociālās drošības koordinēšana, kas būs vērsta uz ES pilsoņu tiesību aizsardzību. Tas attieksies uz virkni sociālās drošības pabalstu un vecuma pensijām. Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu jomā tiek paredzētas iespējas ES un AK iedzīvotājiem saņemt gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību, gan plānveida ārstēšanu.
Tāpat tiks izvedeidots jauns ietvars tiesībsargājošo iestāžu sadarbībai krimināllietās, īpaši pārrobežu noziegumu un terorisma apkarošanā un izmeklēšanā.
Vienošanās neatrunā sadarbību ārējās attiecībās, drošībā un aizsardzībā, jo AK nevēlējās veidot vienotu juridisku ietvaru sadarbībai šajās jomās. Būtiski, ka līguma īstenošanas uzraudzībai paredzēts veidot ES un AK Sadarbības padomi, kas nodrošinās, ka līgums tiek interpretēts un piemērots precīzi, kā arī izskatīs jebkurus strīdu jautājumus, akcentēja E.Rinkēvičs.
Saeimas Preses dienests