Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna Saeimas svinīgajā sēdē Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienā 2020.gada 18.novembrī

(18.11.2020.)

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Ministri, ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļie tautieši!

 

Mūsu tauta vienmēr ir stāvējusi saules pusē, tiekusies uz gaismu, vēlējusies augt un pastāvēt. Esam turējuši kā dārgumu savas pamatvērtības, savu identitāti, kas piešķir jēgu visam, ko darām.

1918.gada 18.novembrī, kad tika proklamēta Latvijas Republika, īstenojās latviešu tautas augstākā griba – neatkarīga valsts, brīvība pašiem lemt savu nākotni, kopt savu kultūru un valodu, būt piederīgiem Rietumu politiskajai un kultūras telpai.

Ticība ideāliem palīdzēja uzvarēt bezcerīgas kaujas Neatkarības karā. Ideālisms daudzus gadus vēlāk deva drosmi atbrīvoties no padomju okupācijas un līdz zobiem bruņotās un politiski vardarbīgās padomju impērijas.

18. novembrī mēs svinam sava ideālā mērķa piepildījumu, un tie ir mūsu valsts un tautas pastāvēšanas svētki. Tā ir daļa no mūsu priekšteču izdzīvotā, mūsu tagadne un nākotne. Tā ir Latvija.

Mūsu izvēle vienmēr ir bijusi par labu saules pusei, gaismas pusei – demokrātiskai un tiesiskai valstij, gara brīvībai un cilvēciskai cieņai.

 

Godātie klātesošie!

Šajā gadā daudzus nozīmīgus notikumus gan valsts, gan savā personīgajā dzīvē esam aizvadījuši citādi, nekā ierasts.

4.maijā svinējām neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu. Diemžēl tāpat kā šodien Latvijas valsts dzimšanas dienu – ārkārtējos apstākļos. Taču valdīja liela kopības sajūta, godinot Latvijas valsts atjaunotājus.

Šogad esam pieminējuši nozīmīgas gadskārtas, kas virzījušas un stiprinājušas Latviju un tās valstiskumu. Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadi, Latvijas–Krievijas miera līguma parakstīšanas simto gadadienu.

Esam godinājuši valstsvīru un politiķi Miķeli Valteru, pārapbedot viņu dzimtenē.

Miķelis Valters neatkarīgu Latviju bija iecerējis jau labu laiku pirms mūsu valsts izveidošanas. Miķelis Valters – demokrāts un Eiropas idejas piekritējs. Viens no sava laika izcilākajiem Latvijas vizionāriem, kura politisko mantojumu, cerams, apgūsim aizvien dziļāk un plašāk.

Ir daudz sasniegumu, kas darījuši tautu lepnāku un valsti stiprāku. Tie ir notikumi, kas svarīgi mums kā Eiropas valstij un Rietumu demokrātijas sastāvdaļai.

Tādēļ ar lielu pacilātību lūkojamies uz nozīmīgām gadskārtām, ko svinēsim nākamgad.

Tā būs janvāra Barikāžu 30. gadadienas atcere, kad tauta sargāja parlamenta, valdības, Latvijas Televīzijas ēkas un citas svarīgus objektus.

Tie būs simt gadi kopš Latvijas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī mūsu valsts kļuva par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Uzticība savām vērtībām un uzticēšanās starptautisko tiesību varai ļāva mums atgriezties pie valstiskuma pat pēc 50 padomju okupācijas gadiem un stiprina Latvijas suverenitāti šodien.

 

Godātie Latvijas ļaudis!

Svinot svētkus šajos neierastajos apstākļos, esam iemācījušies likt lietā izdomu, plānot svinību norisi citādi un, iespējams, emocionāli svētkus izjust dziļāk sevī.

Paies laiks, līdz sapratīsim, kādas pēdas mūsu cilvēciskajā pieredzē atstās tie izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies ikdienā.

Pavasarī, kad pandēmija tikko sākās, viedokļu līderi teica: “Mēs esam kā karā!”

Vīrusa draudi. Pašizolācija. Ceļojumu atcelšana. Kultūras dzīves apsīkums. Fizisko kontaktu ierobežošana. Sejas aizsegi. Attālināts darbs.

Lai kā mēs to dēvētu – par karu pret vīrusu vai cīņu par dzīvību, mēs esam nonākuši ārkārtējā situācijā. Un mūsu miera laika dzīve pa daļai ir apstājusies.

Šajā karā ir arī savi karavīri. Tie ir mediķi. Viņi ir tie, kas cīnās par uzvaru. Viņiem nav ļauts atslābt, jo tūkstošiem cilvēku katru dienu lūkojas uz viņiem ar cerību.

Mediķi cenšas glābt ikvienu neatkarīgi no vecuma, tautības, atveseļošanās izredzēm. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks tic Covid-19 vai netic. Diemžēl daudziem acis atveras tikai slimnīcas palātā.

Šodien, Latvijas valsts dzimšanas dienā, īpaši cildināsim mediķus un pateiksimies ārstiem, ārstu palīgiem, medicīnas māsām, sanitāriem, ikvienam, kurš pašaizliedzīgi, riskējot ar savu veselību, ik dienu ārstē sasirgušos.

Tā ir smaga cīņa. Taču tā ir uzvarama. Un ikviens var sniegt savu atbalstu.

Ko mēs katrs šobrīd esam gatavi darīt, lai palīdzētu cits citam? Lai palīdzētu sabiedrībai tikt galā ar Covid-19 vīrusu.

Pašlaik tas prasa no mums pat mazāk nekā citkārt Latvijai izšķirīgos brīžos. Tikai ievērot distancēšanos, noteiktos ierobežojumus, valkāt sejas masku. Jo jāaptur infekcijas izplatība, jāsargā veselība un dzīvība, lai ikviens un mēs visi kopā drīzāk varētu atgriezties savā ierastajā dzīvē.

 

Draugi un domubiedri!

Lai arī cīņu pret pandēmiju nereti salīdzina ar karu, šis nav ieroču karš.

No valsts un sabiedrības drošības viedokļa pandēmija un ārkārtējā situācija līdzi nes būtisku apdraudējumu – dezinformācijas izplatību.

Šis ir izrādījies pateicīgs brīdis nepatiesas informācijas izplatīšanai un sazvērestības teorijām. Tā tas ir Latvijā un daudzviet pasaulē, jo visur cilvēki saskaras ar nepieredzētu, grūti izprotamu situāciju.

Mēs redzam, ka sociālajos tīklos tiek izplatītas melu jeb viltus ziņas, vērojam centienus apšaubīt ekspertu un valdības lēmumus, kas pieņemti infekcijas ierobežošanai, ir mēģinājumi radīt haosu.

Kā to dara? Astoņdesmit procenti it kā patiesas informācijas, 20 procenti melu, un tas viss ļoti vieglā valodā – toksisks kokteilis, kas apdullina un nojauc robežas.

Politiskā kapitāla raušanu uz Covid-19 infekcijas rēķina tiešām var salīdzināt ar marodierismu. Izmantot savtīgiem politiskiem vai pat ģeopolitiskiem mērķiem cilvēku apjukumu un neziņu, tādējādi apdraudot viņu veselību un dzīvību, ir amorāli un nožēlojami.

Paldies tiem medijiem, kas ik dienu strādā, lai atmaskotu aplamības un maldinošus vēstījumus.

Patiesa, saprotama, uzticama informācija ir kritiski svarīga šajā laikā.

 

V

Pandēmijas laiks vairo arī citus apdraudējumus. Tiek pārbaudītas mūsu sabiedrības vērtības. Tiek nopietni pārbaudīta valstu politiskā noturība un aizsardzības spējas.

Sargājot valsts un sabiedrības drošību, mēs turpinām uzturēt savu militāro modrību, pilnveidojam aizsardzības spējas un papildinām resursus.

Latvija ir uzticama NATO dalībvalsts. Mūsu drošība sakņojas ciešās transatlantiskajās saitēs. Latvija tur savu solījumu atvēlēt valsts aizsardzībai divus un vairāk procentus no IKP.

Mēs esam gandarīti par NATO partneru aktīvo iesaisti Baltijas reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanā. Latvijā tāpat kā visā Baltijā un Polijā turpina dienestu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Tas ir unikāls un ļoti spēcīgs sabiedroto solidaritātes apliecinājums.

Būtisks ieguldījums mūsu drošībā un atturēšanas spēju stiprināšanā ir stratēģiskā partnera – Amerikas Savienoto Valstu – militārā klātbūtne reģionā. Mēs vienmēr esam uzturējuši aktīvu parlamentāro dialogu ar ASV Kongresu un pateicamies par tā nelokāmi stingro atbalstu Baltijas valstu drošībai. Dziļu izpratni par drošības situāciju reģionā mums apliecinājuši gan republikāņu, gan demokrātu politiķi.

Vēlos izcelt mūsu sabiedroto – Kanādu – un tās nepārvērtējamo ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes nodrošināšanā Latvijā. Tieši Latvijā dien visvairāk Kanādas militārpersonu ārpus savas dzimtenes.

“No zobena saule lēca” – tā saucas viens no tautā iemīļotākajiem deju uzvedumiem. Tas ir stāsts par likteņa pārbaudījumiem, cīņu un upurēšanos un uzvarām. Stāsts ar laimīgām beigām, taču tas runā par izvēli, zaudējumiem un drosmi.

Atcerēsimies, ka ne velti saule ir mūsu valsts ģerbonī. Saule ir arī mūsu Nacionālo bruņoto spēku emblēmā.

 

Ekselences! Dāmas un kungi!

Mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO balstās uz kopīgām demokrātiskām vērtībām, kopīgiem ideāliem un stingru likuma varu. Latviešu, lietuviešu un igauņu ticība brīvībai un demokrātijai pamodināja Baltiju pirms 30 gadiem.

Šodien mēs redzam, kā demokrātija mostas mums kaimiņos – Baltkrievijā. Jau 100 dienas baltkrievu tauta prasa tiesības uz brīvām un godīgām vēlēšanām. Mēs apbrīnojam baltkrievu studentu, sieviešu, visas pilsoniskās sabiedrības drosmi iestāties par savām tiesībām.

Baltijas valstis vienoti un stingri ir nosodījušas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbību pret miermīlīgiem demonstrantiem. Mums ir jāiestājas par vēl stingrākām Eiropas Savienības sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem.

Eiropas Savienības atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem ir vitāli svarīgs.

Mēs Baltkrieviju atbalstīsim arī turpmāk!

Vienlaikus – neaizmirsīsim Ukrainu! Mūsu pienākums ir stingri atbalstīt Ukrainas suverenitāti, teritoriālo vienotību un palīdzēt šai valstij īstenot demokrātiskās reformas. Demokrātisku izvēli nesenajās vēlēšanās izdarījusi arī Moldova. Pārliecinoši ievēlēta jauna, proeiropeiski orientēta valsts prezidente.

Arī turpmāk mums jāturpina stingri atbalstīt Austrumu partnerības valstu eirointegrācijas centieni.

 

VII

Pārvarot šo pandēmijas radīto krīzi, mēs redzam, ka Eiropas solidaritāte ir dzīva un tā strādā.

Dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomikā tiek ieguldīti apjomīgi Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Nozīmīgs atbalsts tiek sniegts nodarbinātības saglabāšanai. Sagaidāms, ka nākamajos septiņos gados Latvijas ekonomikas atjaunošanai un izaugsmei būs pieejami ap 10 miljardiem eiro. Mums ir jāprot tos gudri un atbildīgi ieguldīt.

Strādāsim aktīvi ar ilgtermiņa izaicinājumiem, īstenojot Eiropas zaļo kursu un sekmējot digitalizāciju! Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, un mēs iestājamies par ambicioziem klimata politikas mērķiem. Tos īstenojot, paveras ļoti plašas iespējas attīstīt un ieviest arvien modernākas tehnoloģijas, kāpināt ekonomikas izaugsmi.

 

Godātie deputāti!

Mēs esam pirmā Saeima, kas strādā Latvijas valsts jaunajā simtgadē. Kad ievēlēja šo sasaukumu, tad īpaši tika uzsvērts, ka parlamentā ienāk daudz jaunu deputātu.

Jauna enerģija un jaunas idejas. Varbūt mazāk parlamentārās pieredzes, taču mazāk arī politiskās rutīnas.

Šie divi gadi ir apliecinājuši, ka 13. Saeima spēj strādāt ļoti sarežģītos apstākļos, pieņemt daudzus svarīgus likumprojektus un, izdarot izvēli, vienmēr paturēt prātā mūsu valsts vērtību telpu.

Kopīgi ar valdību esam darījuši visu, lai Latvijā sakārtotu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunotu mūsu valsts finanšu sistēmas reputāciju.

Saeima kā viens no pirmajiem parlamentiem pasaulē ieviesa īpašu tehnoloģisko risinājumu – platformu e-Saeima –, lai nodrošinātu pilnvērtīgu parlamenta darbu arī ārkārtējā situācijā, pandēmijas apstākļos.

Esam pieņēmuši Administratīvi teritoriālās reformas likumu, un tas notika sarežģīti – strādājot attālināti.

Esam pieņēmuši būtiskus lēmumus, lai stiprinātu valsts valodu izglītības jomā, sniegtu jūtamu sociālo atbalstu mazāk nodrošinātām sabiedrības daļām, atbalstītu ģimenes ar bērniem. Esam lēmuši par svarīgiem uzlabojumiem tiesiskuma nostiprināšanā.

Dažkārt esam pieļāvuši kļūdas, taču cenšamies kļūdas labot. Parlamenta darbs ir vērsts uz sabiedrības kopējo labumu, un šis vektors paliks nemainīgs.

Vēl Saeimai stāv priekšā viens no svarīgākajiem šā gada uzdevumiem – budžeta pieņemšana, vidēja termiņa budžeta ietvara apstiprināšana nākamajiem trim gadiem, kā arī ar budžetu saistīti likumu grozījumi.

Kolēģi, lai mums konstruktīvs un sekmīgs darbs, skatot budžeta projektu! Tas panākts karstos strīdos, taču ar mērķi piepildīt mediķiem un pedagogiem dotos solījumus, uzlabot sociālās garantijas, palielināt valsts konkurētspēju un taisnīgumu sabiedrībā.

 

Latvijas patrioti!

Valoda un kultūra ir mūsu gara mantas. Ikviena tauta caur kultūru un valodu saprot un apzinās sevi. Kultūra un valoda uztur un attīsta nācijas savdabību, domāšanas veidu, cilvēcisko saskarsmi un filozofisko domu.

Ar pacilātību dziedam Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”, un tā ir latviešu valodā. Mūsu konstitūcija – Satversme –, kuras simtgadi svinēsim pēc nepilniem diviem gadiem, ir uzrakstīta lakoniskā, jēdzieniski ietilpīgā un skaistā latviešu valodā. Valsts valoda – latviešu valoda – stiprina un satur kopā Latvijas valstiskumu.

Mēs jau kopš valsts dibināšanas sniedzam atbalstu cittautiešu identitātes kopšanai, tomēr visu iedzīvotāju kopīgā sazināšanās valoda ir latviešu valoda. To paredz nacionālas valsts principi.

Latvijas valsts pastāvēšanas laikā nav bijis lielākas nelaimes un posta par okupāciju. Valsts zaudēšana nesa sev līdzi politisko varmācību, deportācijas, savas nacionālās pagātnes noliegšanu, un tā arī pazemoja latviešu valodu un kultūru, nolika to otršķirīgā, mazbūtiskā lomā.

Pirms astoņiem gadiem valodas referendums no jauna apliecināja Latvijas pilsoņu uzticību latviešu valodai. Bet vai tagad viss ir labi?

Valoda ir kā dārzs, kuram nedrīkst ļaut aizaugt. Valoda jākopj, jālolo un jāmīl. Tā jāieceļ saulītē. Jo latviešu valodu mums nevar aizstāt nekas.

Arī Latvijas politiķiem sava politika jāskaidro latviski un ar valsts pilsoņiem jārunā valsts valodā.

Tagad un joprojām ikvienu, kas mūsu valsti sauc par savu, aicinu: “Runāsim latviski!”

 

Mīļie tautieši!

Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku ar lielām darbaspējām, unikālām idejām. Mēs dzīvojam valstī ar augstu sabiedrisko drošību, skaistu dabu, labu pārtiku.

Mēs spējam labi paveikt agrāk nedarītus darbus un izdomāt jaunus risinājumus. Mēs esam radoši, tiecamies pēc izcilības, mēs protam mainīties uz augšu.

Mums ir brīvība un sava valsts. Mums ir skaidra vērtību sistēma, un mēs esam cits citam.

Aizstāvēsim, stiprināsim un mīlēsim Latviju!

Mēs esam stipri. Mēs esam saules pusē!

 

Saules mūžu Latvijai!

 

Dievs, svētī Latviju!

Svētdien, 29.novembrī