Eiropas Komisijas (EK) 2021.gada darba programma ir svarīgs dokuments, ar ko Eiropai būs jāstrādā nākamajā gadā un arī turpmāk. Tas ietver tādus būtiskus izaicinājumus kā Eiropas zaļais kurss saistībā ar klimatneitralitātes un bioloģiskās daudzveidības īstenošanu, digitalizācija, ekonomika cilvēku labā, kā arī spēcīgāka Eiropa pasaulē, piektdien, 13.novembrī akcentēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.
Patlaban Eiropas Komisija ir iezīmējusi galvenās darba prioritātes, bet konkrēti priekšlikumi no komisijas nāks klajā tikai nākamgad. Tad tiks izstrādātas detalizētas nacionālās nostājas, informēja V.A.Tērauda, uzsverot, ka Latvijai svarīgākās iniciatīvas varētu būt Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu celšana attiecībā uz 55 procentu izmešu samazinājumu līdz 2030.gadam. Tāpat emisiju tirdzniecības sistēmas reforma un vairāki priekšlikumi enerģētikas jomā, kā arī pārrobežu oglekļa mehānisma pielāgošanas priekšlikums.
Digitālajā jomā mēs atbalstam ES digitālās suverenitātes veicināšanu, kā arī vienotā tirgus digitalizāciju, tostarp Eiropas līmeņa e-identifikācijas attīstību un digitālā nodokļa priekšlikumu. Tāpat mums ir svarīgi Eiropas dienaskārtībā uzturēt ES Austrumu partnerības politiku, kā arī Šengenas brīvās pārvietošanās zonas funkcionēšanu un pēdējā laika Covid-19 aktualitātes kontekstā būtiska būs Veselības savienības izveidošana, norādīja V.A.Tērauda.
EK ir arī iezīmējusi, ka nākamgad varētu būt trīs priekšlikumi par jaunajiem pašu resursiem – digitālais nodoklis, ar emisiju tirdzniecības sistēmu saistītais nodoklis un pārrobežu oglekļa nodokļa sistēma.
Komisijas deputāti sēdē sprieda par EK 19.oktobrī publicēto darba programmu 2021.gadam. Tajā ietverti 44 jauni politikas mērķi, 50 esošie priekšlikumi, kā arī vairākas citas iniciatīvas.
EK politikas mērķu un svarīgāko iniciatīvu vidū ir regulējuma izstrādāšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, priekšlikumi ilgtspējīgas un viedas mobilitātes izveidošanai, bioloģiskās daudzveidības un stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošana, kā arī Covid-19 radītās ietekmes novērtējums un priekšlikumi ilgtspējīgas rūpniecības saglabāšanai Eiropā.
EK plāno strādāt arī pie Kapitāla tirgu savienības padziļināšanas, turpināsies darbs pie Banku savienības izveides pabeigšanas, kā arī vienotā tirgus regulējuma. Tāpat gaidāms paziņojums par ES humāno palīdzību, tiks turpināts darbs ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu, kā arī plānotas iniciatīvas personu individuālo prasmju pilnveidei un gaidāma ES stratēģija cīņai pret antisemītismu.
EK iesaistās dialogā ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi pirms un pēc savas darba programmas pieņemšanas. Visām iesaistītajām institūcijām būs jāvienojas par kopīgu deklarāciju.
Saeimas Preses dienests