“Jau tagad ir svarīgi domāt, kā pārvarēsim pandēmijas izraisīto krīzi. Ekonomikas atveseļošanai nepieciešams mērķtiecīgs darbs, arī visa Baltijas reģiona mērogā,” piektdien, 6.novembrī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, attālināti uzrunājot deputātus digitālās Baltijas Asamblejas (BA) 39.sesijas atklāšanā.
Saeimas priekšsēdētāja izcēla nepieciešamību gudri ieguldīt pieejamos Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļus uz nākotni vērstos reģionālos projektos. “Mums, parlamentāriešiem, ir stingri jāseko līdzi vērienīgu Baltijas reģiona infrastruktūras projektu īstenošanai, kas stiprina Baltijas valstu enerģētikas drošību un transporta tīklu savienojamību,” pauda I.Mūrniece, uzsverot, ka bez kavēšanās līdz 2025.gadam ir jāīsteno Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas energosistēmām, jo tas skar ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet ir arī Baltijas valstu drošības jautājums. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību sekot līdzi Rail Baltica projekta īstenošanai.
“Šis ir lielu pārbaudījumu gads. Laikā, kad mūsu reģionā, citviet Eiropā un pasaulē ir strauji pieaugusi Covid-19 vīrusa izplatība, mums nav lielākas prioritātes par sabiedrības veselību un drošību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot pateicību Baltijas valstu mediķiem un visiem veselības aizsardzības nozarē strādājošajiem par nesavtīgo darbu. “Šajā krīzes brīdī mēs pārliecināmies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veselības nozares ekspertu ciešā sadarbība ir vitāli svarīga, lai kopīgiem spēkiem nosargātu sabiedrības veselību,” pauda I.Mūrniece.
Pievēršoties ārējām attiecībām, Saeimas priekšsēdētāja izcēla Baltijas valstu regulāro dialogu ar stratēģisko partneri – ASV. I.Mūrniece uzsvēra, ka pēc tikko aizvadītajām ASV prezidenta vēlēšanām Baltijas valstu parlamentāriešiem ir mērķtiecīgi jāveido regulāri kontakti ASV Kongresā, lai uzturētu tā stingru atbalstu Baltijas reģiona drošībai un militārās infrastruktūras stiprināšanai.
Runājot par situāciju Baltkrievijā, I.Mūrniece akcentēja, ka Baltijas valstis bija vienas no pirmajām ES, kas ieviesa savstarpēji saskaņotus nacionālos ierobežojošos pasākumus pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. “Mēs turpinām koordinēt savas nostājas par Baltkrieviju arī Eiropas Savienības līmenī. Mūsu atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem nedrīkst atslābt. Mūsu palīdzība ir nepieciešama tagad,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
Diemžēl Covid-19 pandēmija iezīmēja dezinformāciju un maldināšanu internetā kā izaicinājumu mūsu sabiedrības drošībai un veselībai, sacīja I.Mūrniece, īpaši uzsverot arī autoritāro valstu gatavību izmantot dezinformācijas un ietekmēšanas kampaņas kā ieroci starptautiskajās attiecībās. Mums ir jāstiprina ES un NATO spējas cīņā pret dezinformāciju, tādēļ ir svarīgi veidot vienotus atbildīguma un caurskatāmības standartus tiešsaistes platformām ES mērogā, uzsvēra I.Mūrniece.
Digitālajā BA sesijā piedalās arī Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Henns Pelluāss (Henn Põlluaas) un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Viktors Pranckietis (Viktoras Pranckietis).
Informācija par BA:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157716769519138
Izmantošanas noteikumi: http://saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests