Saeimā pirmdien, 24.novembrī, notika Baltijas Asamblejas (BA), Ziemeļu Padomes, Beniluksa parlamenta, Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas (GUAM) Parlamentārās Asamblejas un Višegradas valstu pārstāvju konsultācijas. Parlamentāriešu tikšanās galvenais jautājums bija drošības jautājumi Eiropā un Centrālāzijā.

Priekšlikumi par Eiropas Prokuratūras izveidi un par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti – tie ir būtiskākie jautājumi, ar kuriem strādās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē Tieslietu un iekšlietu padomes ietvaros. Šādus Tieslietu ministrijas kompetencē esošus Latvijas prezidentūras augstas prioritātes mandātus piektdien, 21.novembrī, apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Kvalitatīvas darbavietas, kā arī ilgstspējīga un iekļaujoša piekļuve darba tirgum - tās ir būtiskas tēmas, kas būs diskusiju objekts arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros. Lai arī Eiropas valstis pēckrīzes periodā īsteno virkni pasākumu, lai atbalstītu bezdarbniekus un riska zonā esošos darbiniekus, joprojām satraucoša ir gan jauniešu bezdarba situācija, kā arī nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai izglītības iestādes „neražotu”” bezdarbniekus. To uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, ceturtdien, 20.novembrī, Romā pārstāvot Latvijas parlamentu Itālijas prezidentūras rīkotajā nodarbinātības, pētniecības un inovāciju komisiju priekšsēdētāju sanāksmē. 

Saeima ceturtdien, 20.novembrī, apstiprināja vairāku starptautisko organizāciju delegāciju vadītājus.

Latviju un Igauniju vieno cieša sadarbība visos līmeņos, un abas kaimiņavalstis ir ieinteresētas turpināt aktīvu politisko dialogu, kāpināt ekonomisko sadarbību, kā arī stiprināt Baltijas reģiona drošību. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, trešdien, 19.novembrī, Saeimas namā tiekoties ar Igaunijas Republikas ārlietu ministri Keitu Pentusu-Rosimannusu (Keit Pentus-Rosimannus). 

Lai mazinātu Krievijas piemēroto sankciju ietekmi uz starptautisko autopārvadājumu nozari, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, varēs piemērot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas. Konceptuālu atbalstu šādām izmaiņām Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā trešdien, 19.novembrī, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.