„Eiropa aizvadītā gada laikā ir atskurbusi. Salīdzinoši īsā laika periodā starptautiskā sabiedrība ir apzinājusies, ka atsevišķas starptautiskās vienošanās patiesībā nav spēkā, kā tas notika ar 1994.gadā parakstīto Budapeštas memorandu, kas cita starpā garantē Ukrainas teritoriālo integritāti. Eiropas robežu neaizskaramība ir pārkāpta. Mūsu vērtībām ir mests izaicinājums.” To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra ceturtdien, 5.martā, Rīgā atklājot augsta līmeņa ārpolitikas un drošības konferenci. 

„Eiropas Savienība ir globāla lielvara, to uzsvērusi arī augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Tomēr, lai Eiropas Savienība būtu patiešām nozīmīgs spēlētājs pasaules arēnā, tai jāraugās visos virzienos, jo mums ir kaimiņi it visur – gan ziemeļos un dienvidos, gan arī austrumos un rietumos.” To Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsvēra, ceturtdien, 5.martā, Rīgā atklājot augsta līmeņa ārpolitikas un drošības konferenci. 

Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir ciešāk jāsadarbojas aizsardzības spēju plānošanā un militārajās mācībās, jo divdesmit divas no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir arī NATO dalībvalstis, un līdz ar to šīm valstīm ir viens aizsardzības resursu kopums abu organizāciju militāro mērķu sasniegšanai. To ceturtdien, 5.martā, Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, Latvijas parlamenta rīkotajā ārpolitikas un drošības konferencē atklājot sesiju par ES un NATO labāku sadarbību no jauno drošības izaicinājumu skatupunkta. 

5. un 6.martā Rīgā Saeimas rīkotā ārpolitikas konferencē pulcēsies teju 300 Eiropas Savienības (ES) parlamentārieši, augstas ES un NATO amatpersonas, kā arī starptautiska līmeņa ārlietu eksperti. Šī starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku ir viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.

Saeima ceturtdien, 5.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām, kas nepārsniedz vienas minimālās algas apmēru. 

Saeima ceturtdien, 5.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, pilnveidojot slimības naudas aprēķināšanas kārtību darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ņemot vērā darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. 

Saeima ceturtdien, 5.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Jaunais civiltiesiskais institūts regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves. 

 Drošu elektronisko parakstu turpmāk varēs izmantot daudz plašāk, un ar to varēs parakstīt daudz vairāk dokumentu nekā līdz šim. To paredz grozījumi likumā, ko ceturtdien, 5.martā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā.