Ikviena persona, kura ir nelikumīgi represēta, ir jāattaisno, tādējādi atjaunojot vēsturisko taisnīgumu. To otrdien, 2.oktobrī,  sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne komisijas sēdē, kurā deputāti lēma pirmajam lasījumam Saeimā virzīt grozījumus likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”.

“Jebkurā risinājumā, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit, jāņem vērā Īrijas intereses. Īrija ir un būs Eiropas Savienības dalībvalsts, un jebkādi sarežģījumi uz robežas starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju varētu radīt jaunus konfliktus un saspīlējumu reģionā,” pirmdien, 1.oktobrī, sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, Tallinā tiekoties ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītājiem.

“Tas, ka mēs 50 okupācijas gados spējām sevī uzturēt dzīvu neatkarīgas Latvijas ideju, dod iedvesmu domāt par Latvijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, kalt plānu nākotnei un saprast, kādu vēlamies veidot Latvijas nākamo simtgadi. Mūsu ideāli ir brīvība, nacionāla valsts un demokrātija,” sestdien, 29.septembrī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzrunājot konferences “Mūsu trejādā Latvija” dalībniekus.

Piektdien, 28.septembrī, Saeima jau vienpadsmito gadu vēra savas durvis apmeklētājiem. Šajā dienā ikvienam Atvērto durvju dalībniekam par godu Latvijas valsts simtgadei bija iespēja izzināt valsts tapšanas stāstu ekspozīcijā “Pie Latvijas šūpuļa”. Kā ierasts, Saeimu īpaši aktīvi apmeklēja skolu jaunieši, Rīgas pilsētas viesi un iedzīvotāji.

Rīt, 28.septembrī, Saeima aicina uz Atvērto durvju dienu, un šogad par godu Latvijas valsts simtgadei piedāvājam izzināt valsts tapšanas stāstu ekspozīcijā “Pie Latvijas šūpuļa”. 

Saeimas deputāti ceturtdien, 27.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas Ekonomikas ministrijai deleģē uzdevumu pārraudzīt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju.

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būs publiski pieejami pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļu no tiem arhīvs publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 27.septembrī, atbalstīja trešajam lasījumam Saeimā.