Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, kas paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Saeima likumprojektam noteica steidzamību.
Likumprojekta mērķis ir novērst Rīgas domes nelikumīgo rīcību, nepildot Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Pēc Rīgas domes atlaišanas pilsētas pašvaldībā paredzēts iecelt pagaidu administrāciju. Par tās vadītāju plānots iecelt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Edvīnu Balševicu, par viņa vietnieku – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktoru Arti Lapiņu, bet par administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieku Alekseju Remesovu.
Likums paredz noteikt, ka pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Administrācijas vadītājs pilda Rīgas domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus.
Plānots, ka pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem un administrācijas atalgojums tiks noteikts pēc analoģijas ar paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam un komiteju vadītājiem proporcionāli nostrādātajam laikam.
Likumprojekts paredz, ka jaunas Rīgas domes vēlēšanas notiks pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no pašvaldības atlaišanas likuma spēkā stāšanās dienas, un Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas izsludina ne vēlāk kā piektajā dienā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās. Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas provizoriskie aprēķini liecina, ka ārkārtas vēlēšanu sarīkošana Rīgas pašvaldībā 2020.gadā varētu izmaksāt 862,7 tūkstošus eiro.
Rīgas domes atlaišana rosināta, jo visā šī sasaukuma domes darbības laikā vairākkārtīgi un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Par tiem sūdzējušies iedzīvotāji, kā arī uz tiem norādījušas valsts institūcijas, tostarp Valsts kontrole, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, teikts likumprojekta anotācijā.
Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas jomu anotācijā norādīts, ka Rīgas dome līgumu slēgšanā ar atkritumu apsaimniekotājiem nav ievērojusi normatīvos aktus par publisko iepirkumu, nav ņēmusi vērā VARAM aizrādījumus par nekavējošu situācijas risinājumu un Konkurences padomes paziņojumu par pagaidu noregulējumu. Likumprojekta autori anotācijā uzsver, ka Rīgas dome joprojām, tostarp izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, nav nodrošinājusi adekvātu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu pilsētas iedzīvotājiem, tādējādi plānots izmantot pašvaldību likumā noteikto iespēju domi atlaist.
Plānots, ka Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu Rīgas domes atlaišanas likumprojekta otrajam lasījumam noteica nākamā gada 3.janvāri, bet izskatīšana galīgajā lasījumā plānota 16.janvāri.
Saeimas Preses dienests