Lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā, Saeima ceturtdien, 19.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

“Atkritumu apsaimniekošanas jomas jautājumi ir jāsakārto nekavējoties, un uzlabotajai sistēmai jāsāk strādāt jau ar nākamo gadu. To izgaismo ne tikai plašais ugunsgrēks Jūrmalā. Viens no priekšlikumiem ir stingrāk kontrolēt atkritumu pārvadājumus, lai nodrošinātu, ka tos nevis tikai teorētiski, bet arī praktiski pārstrādā. Visiem atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem turpmāk pieprasīs finansiālās garantijas, lai būtu līdzekļi krīzes situāciju seku novēršanai,” informē par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Izmaiņas paredz noteikt stingrākas prasības apsaimniekotājiem, kuri Latvijā ieved sadzīves atkritumus pārstrādei. Turpmāk par šādu atkritumu ievešanu apsaimniekotājam būs jāpaziņo trīs dienas pirms pārvadājuma uzskaites. Līdz ar to Valsts vides dienests varēs laikus uzzināt par šādu atkritumu pārvešanu, kā arī to kontrolēt un uzraudzīt. Patlaban šādu atkritumu tālākai plūsmai ne vienmēr ir iespējams izsekot, norāda likumprojekta autori. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka arī pārstrādātajiem trīs dienu laikā būs jāpaziņo par atkritumu saņemšanu. 

Lai varētu veikt šādus atkritumu pārvadājumus, apsaimniekotājiem plānots noteikt finanšu garantiju nepieciešamību. Tādējādi tiks ierobežota arī komersantu nepārdomāta rīcība un darbības tā sauktajā pelēkajā zonā. Vienlaikus tas nodrošinās līdzekļus gadījumā, ja valstij būs jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanā un apsaimniekošanas organizēšanā. Līdzīga sistēma darbojas Igaunijā un uzsākta arī Lietuvā, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka atkritumu tirgotājs vai starpnieks Latvijā varēs strādāt tikai tad, ja viņam būs noslēgts līgums ar atkritumu pārstrādes iekārtas operatoru. Tirgotājam vai starpniekam būs pienākums trīs dienu laikā ziņot par darījumu atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā. Atkritumu gala saņēmējs Latvijā patlaban var būt gan atkritumu tirgotājs, gan apsaimniekošanas starpnieks. Dzīvē šīs personas ne vienmēr veic tālāk atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas darbības, kas noved pie ilgstoši uzkrātiem atkritumiem neatbilstošās vietās un apjomā.

Patlaban, ja komersants radījis draudus videi, neatbilstoši apsaimniekojot atkritumus, un tajā jāiesaistās arī valstij, naudu sākotnēji pieprasa no valsts budžeta.

Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā Saeimai vēl jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

Saeimas Preses dienests