Galerija
“Izstādes “Daugavai būt” nosaukums ir jēdzieniski dziļš. Tas nozīmē arī “Latvijai būt!” un “Mūsu tautai būt!”. Daugava ir mūsu tautas dzīvības artērija, tieši tādēļ brīžos, kad likteņupe bijusi apdraudēta, cilvēki, pat esot zem svešām varām un režīmiem, vienmēr ir atmetuši bailes un cēlušies Daugavas aizstāvībai." To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra ceturtdien, 21.septembrī, uzrunājot klātesošos izstādes “Daugavai būt” atklāšanā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Daugava latviešiem ir viens no tiem simboliem, kas spējis tautu spēcināt un vienot cauri gadu simteņiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. To apliecina divi būtiski notikumi. Viens no tiem ir iestāšanās pret Pļaviņu HES celtniecību jeb, kā ļaudis to labāk atceras, cīņa par Staburaga saglabāšanu 1958. un 1959.gadā, kas gan diemžēl beidzās ar neveiksmi.
Taču, kad pēc 30 gadiem Daugavas liktenis atkal saviļņoja cilvēkus visā Latvijā, laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicētais Daiņa Īvāna un Artura Snipa raksts “Par Daugavas likteni domājot” un abus autorus atbalstošās sabiedrības protesta vēstules aizslaucīja ne vien iecerētā Daugavpils HES cēlējus, bet, tēlaini runājot, visu okupācijas varu, teica I.Mūrniece, akcentējot – tas ir zīmīgi, ka Atmoda patiesībā aizsākās kā cīņa par Daugavu.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās izstādes veidotājiem – Dainim Īvānam, Lienei Andrejsonei un Aleksandram Mirlinam -, kā arī tiem, kas visos laikos nav baidījušies nelokāmi teikt – Daugavai būt, Latvijai būt!
Izstādē var aplūkot 85 gleznas, kurās atainotas jau zudušās Daugavas ainavas. Apskatāmi arī Kokneses, Sēlpils un Aizkraukles arheoloģisko izrakumu laikā iegūtie priekšmeti, kā arī herbāriji, kukaiņi un fotogrāfijas ar izglābtajām augu sugām un ainavām. Pirmo reizi publiski eksponētas pret Pļaviņu HES un Daugavpils HES celtniecību vērstās sabiedrības protesta vēstules.
Saeimas Preses dienests