Administratīvā atbildība par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanas jomā būs noteikta speciālajā likumā, atsakoties no šī normatīvā regulējuma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas otrdien, 21.martā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences) paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt naudas soda vienībām. Kompetentā iestāde sodu piemērošanā par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.  

“Šis likumprojekts ir daļa no plašākas reformas administratīvo pārkāpumu jomā. Saeimā tuvākajā laikā skatīsim virkni līdzīgu likumprojektu, lai konkrētus administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus iekļautu nozares speciālajos likumos. Līdz ar to sodi būs iekļauti tajā pašā likumā, kurā noteikti pienākumi un aizliegumi,” norāda Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš. 

Sodi par administratīvajiem pārkāpumiem vairs netiks noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet gan attiecīgajos nozaru likumos. Sagatavošanā Saeimā ir jaunais Administratīvo pārkāpumu procesa likums, kas noteiks administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procedūru. 

Administratīvo sodu regulējums speciālajos likums stāsies spēkā līdz ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

Spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir mantots vēl no padomju laikiem - tas ir spēkā kopš 1985.gada un piedzīvojis vairāk nekā 150 grozījumu. Lielākā daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu. Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas reforma paredz ieviest skaidru, ātru un efektīvu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu. 

Jaunā pieeja paredz atteikties no naudas soda uzlikšanas par formāliem un nenozīmīgiem pārkāpumiem, uzliekot personai pienākumu novērst neatbilstību likumam. Savukārt naudas sodus plānots piemērot gadījumos, kad ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Jaunais procesuālais regulējums paredzēs iespēju efektīvi vērsties pret tām personām, kuras rupji pārkāpj likumu, kavē procesu un izvairās no soda.

Tāpat paredzēts būtiski uzlabot naudas sodu piespiedu izpildes procesu, jo patlaban liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro. Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai plānots liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus.  

Saeimas Preses dienests