Galerija

Saeima ceturtdien, 12.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā veica izmaiņas Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, pilnveidojot krimināltiesisko regulējumu dzimumnoziegumu jomā.

„Juridiskās komisijas sagatavotie grozījumi atsevišķos gadījumos nosaka bargākus cietumsodus, kā arī paredz pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no probācijas dienesta puses būs obligāta – tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību,” norāda par likumprojektu virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Komisijas sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem, kas nereti ir pārāk īss termiņš, lai īstenotu probācijas programmas sociālās uzvedības korekcijai dzimumnoziedzniekiem. Tāpat paredzēts visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. 

Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura vardarbību pret sevi persona nereti sāk apzināties tikai pieaugot un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt.

Ar Krimināllikuma grozījumiem brīvības atņemšanas soda maksimālā sankcija par pavešanu netiklībā palielināta līdz pieciem gadiem (iepriekš trīs gadi), tādējādi klasificējot to kā smagu noziegumu. Savukārt par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālo brīvības atņemšanas sodu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Papildus tiek paredzēti bargāki sodi, ja noziegums izdarīts pret mazgadīgu personu – bērnu līdz 14 gadu vecumam. 

Deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta (VPD) dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu, VPD veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas ļauj prognozēt recidīva iespēju un identificēt faktorus, kas bijuši par iemeslu noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču lielākoties tas netiek darīts. 

Grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. 

Saeimas Preses dienests