„Pārskatot mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ir būtiski nodrošināt, lai to darbiniekiem būtu vismaz sociālo garantiju minimums.” To akcentēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis trešdienas, 21.janvāra, komisijas sēdē, kurā pirmajā lasījumā tika skatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. 

Patlaban iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā nenodrošina pat to, lai darbinieks varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā. „Tas nākotnē varētu radīt lielu slogu sociālajam budžetam, pamatbudžetam, kā arī ietekmēt pašvaldību budžetus. Tāpēc komisijā vienojāmies lūgt viedokli Labklājības ministrijai, Pašvaldību savienībai un Darba devēju konfederācijai par iespējamo risinājumu un pēc tam lemt, kā virzīties uz priekšu,” informē K.Šadurskis. 

Deputātu rosinātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. 

2013.gadā veiktās izmaiņas likumā paredz pakāpenisku nodokļa palielināšanu līdz 15 procentiem 2017.gadā, un patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11 procenti gadā. 

Izmaiņas likumā rosinātas, lai uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem saglabātu draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, teikts likumprojekta anotācijā. 

Iebildumus par likumprojekta tālāko virzību paudusi Finanšu ministrija (FM), cita starpā norādot, ka strauji pieaug sociāli nenodrošinātu personu skaits, kas ir tieši mikrouzņēmumu darbinieki, un zemais sociālo iemaksu līmenis var radīt būtiskas potenciālas izmaksas nākotnē, jo garantētais vecuma pensijas apmērs būs jānodrošina uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina. FM arī uzsver, ka šāda situācija var sagraut vienlīdzības principu attiecībā uz sociālajām iemaksām un tiesībām uz sociālo pakalpojumu, kā arī radīt nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai.  

Saeimas Preses dienests