Galerija

Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK) tika dibināta politisku pārmaiņu laikā – 1991.gadā. Kopā ar Ziemeļu padomi mums izdevās kopīgi īstenot vīziju par brīvu un uz sadarbību vērstu Baltijas jūras reģionu. Tagad mēs redzam, kā Baltijas jūras reģiona valstu austrumu kaimiņus plosa dramatiski notikumi, tādēļ ir būtiski pārnest šo sadarbības pieredzi mūsu austrumu kaimiņiem. To trešdien, 29.oktobrī, Stokholmā uzrunājot Ziemeļu padomes 66.sesijas klātesošos, sacīja  Baltijas Asamblejas (BA) viceprezidents Jānis Vucāns.

Lai panāktu ilgtspējīgu risinājumu Ukrainas krīzei, iesaistītajām pusēm jāveido dialogs, koncentrējoties uz kopīgajām interesēm, akcentēja J.Vucāns. Šī gada augustā notikušajā ikgadējā BJPK sanāksmē, runājot par notikumu attīstību Ukrainas austrumos un meklējot ceļus Baltijas jūras reģiona harmonizācijai, centrālais aspekts bija kultūras loma, sacīja J.Vucāns un akcentēja – kultūras jautājumi tika skatīti kā līdzeklis, kas vieno visas Baltijas jūras reģiona valstis, ieskaitot Krieviju. 

Ir neskaitāmi daudz jomu, kurās sadarbība var dot rezultātus. Pašlaik BJPK un Ziemeļu padomi saista sadarbības jautājumi enerģētikā, klimata pārmaiņās, izpētē un attīstībā, kā arī cilvēktirdzniecības apkarošanā, labklājībā un kultūrā, sacīja J.Vucāns un uzsvēra, ka nākotnē abām pusēm jāturpina uzturēt šo dialogu un īstenot aktīvu miera politiku.

Noslēgumā J.Vucāns vērsa uzmanību – Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK) un Ziemeļu padome ir pierādījušas, ka to sadarbība var būt auglīga visa Baltijas jūras reģiona attīstībai.

BJPK ir 1991.gadā dibināts Baltijas jūras reģiona valstu parlamentāriešu forums, kurā strādā parlamentārieši no 11 nacionālajiem parlamentiem, 11 reģionālajiem parlamentiem un piecām reģiona parlamentārajām organizācijām. Saeima šajā forumā ir iesaistījusies kopš tā pirmsākumiem, un to pārstāv Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

 Saeimas Preses dienests