Sestdien, 21.augustā, apritēs 30 gadi kopš konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas. Šajā dienā Latvija atguva faktisko neatkarību, neatgriezeniski saraujot saites ar Padomju Savienību un paužot skaidru izvēli atgriezties demokrātisko rietumvalstu saimē.

Baltijas valstu austrumu robeža vienlaikus ir visas Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža. Šobrīd, kad piedzīvojam Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumu pie mūsu robežas, mēs sagaidām aktīvākus ES soļus, kas ļautu piešķirt lielāku ES finansējumu mūsu ārējās robežas stiprināšanai. Tāpat Latvija novērtēs plašāku ES aģentūras “Frontex” klātbūtni mūsu valstī. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pēc tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Mariju Sasoli (David Maria Sassoli), kurš ceturtdien, 19.augustā, Latviju apmeklēja oficiālā vizītē.

Saeima ceturtdien, 19.augustā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tie paredz noteikt gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.

Atzīmējot Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas 30.gadadienu, Saeima ir sagatavojusi grāmatas “Augusta hronika” elektronisko versiju. Tajā apkopotas mūsu valsts toreizējā likumdevēja – Augstākās padomes – 1991.gada augusta vēsturisko notikumu laikā pasaules medijiem izplatītās preses relīzes, kā arī amatpersonu diplomātiskā sarakste un notikumu apskati.

“Latvijas un Lietuvas pierobežā ar Baltkrieviju notiekošais nav migrācijas krīze, tas ir hibrīduzbrukums Eiropas Savienībai un NATO,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, trešdien, 18.augustā, kopā ar pārējiem Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem apmeklējot Lietuvas robežu ar Baltkrieviju.

“Jāizstrādā rīcības plāns jeb “ceļa karte”, kā rīkoties pašvaldībām un valsts iestādēm, kuru nesen izsludinātajos iepirkumu konkursos uzvar kāda no kartelī iesaistītajām būvniecības kompānijām,” trešdien, 18.augustā, pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš.

Latvijas Televīzijas veidotajiem raidījumiem krievu valodā pārejot uz multimediju platformu līdz ar 1.septembri, būtiski ir nepazaudēt krievvalodīgo auditoriju, otrdien, 17.augustā, sēdē norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, aicinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP) tuvāko nedēļu laikā sagatavot attiecīgus priekšlikumus likuma grozījumiem.