Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 13.jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai parlamentā jauna likuma projektu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldībai. Likums nošķir regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un paredz izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

„Sabiedriskajiem medijiem nepieciešams jauns regulējums, kas uzlabotu to pārvaldību, kā arī stiprinātu redakcionālo neatkarību. Spēcīgi un kvalitatīvi sabiedriskie mediji ir svarīgi Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai, kas mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir nozīmīgi visas valsts drošībai,” pēc sēdes uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja piebilda - mediju nozarē jau sen uzsvērts, ka nepieciešams jauns likums, un arī Saeimā notikušas vairākas starptautiskas konferences, meklējot Latvijai piemērotāko sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

Piedāvātais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nosaka šo mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citus jautājumus. Mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā. Tajā skaidri iezīmēta sabiedrisko mediju loma, akcentējot Latvijas demokrātiskās iekārtas un vārda brīvības stiprināšanu. Tāpat akcentēta mediju loma latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā, kā arī citi būtiski mediju darbības pamatprincipi.

Plānots, ka jauno padomi veidos deviņi locekļi. No tiem četrus ievēlētu Saeima, trīs izvēlētu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet pa vienam ieceltu Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Likumprojektā noteikta padomes kompetence, paredzot, ka tā ir Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja. Padome izstrādās un apstiprinās sabiedrisko pasūtījumu, kontrolējot arī tā izpildi, taču tai nebūs tiesību iejaukties konkrētās redakcionālās izvēlēs, sēdē deputātiem akcentēja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Padome katrā sabiedriskajā medijā, proti, Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, iecels vienu valdes locekli – ģenerāldirektoru -, kurš atbildīgs par administratīvo vadību un kuram nav tiesību iejaukties redakcionālo lēmumu pieņemšanā. Pēc ģenerāldirektora priekšlikuma sabiedriskajā medijā padome iecels arī galveno redaktoru, kura pienākums būs izstrādāt arī redakcionālās vadlīnijas un ētikas kodeksu.

Kā būtisks jauninājums paredzēts abiem sabiedriskajiem medijiem kopīgs ombuds, kas uzraudzīs mediju darba atbilstību ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Tas nedrīkstēs jaukties redakcionālo lēmumu pieņemšanā un vērtēs saturu tikai tad, kad tas būs publiski izplatīts, deputātiem sēdē akcentēja S.Voldiņš.

Kā uzsvērts anotācijā, sabiedrisko mediju pilnvērtīgu funkciju īstenošanu demokrātiskā sabiedrībā garantē pastāvīgs, pietiekams un neatkarīgs publiskais finansējums. Līdz ar to likumprojektā paredzēta budžeta garantija, ka piešķirtais publiskais finansējums nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Tāpat likumprojektā atrunāts jautājums par peļņu: tā netiek izmaksāta dividendēs, bet gan izmantota sabiedriskā medija darbības nodrošināšanai, tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Kā akcentēja I.Laizāne, piedāvātais likums ir būtisks solis pretim jaunam modelim un likumprojekta izskatīšanas gaitā komisija uzklausīs nozares pārstāvju ieteikumus sabiedrisko mediju pārvaldības pilnveidei. Tāpat komisija aicinās Finanšu ministriju sniegt atzinumu par plānotā likuma ietekmi uz valsts budžetu.

Saeimas Preses dienests