Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 2.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tai skaitā paredzēts pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību un piespiedu darba izpildes kārtību.
Likumprojektā paredzēti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Iecerēts, ka gadījumā, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, pārvietošanos, kas neatbilst maršrutam, kas ir saskaņots ar dienestu, un citos gadījumos, plānots paredzēt iespēju uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu. Savukārt, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā, tam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.
Savukārt notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods – sabiedriskais darbs -, lai nodrošinātu soda izpildi un mazinātu ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, plānots noteikt pienākumu pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas. Tāpat plānots veikt citus ar sabiedriskā darba izpildes kārtību saistītus precizējumus.
Tāpat kodeksā plānots paredzēt rīcību gadījumā, ja uz visu mūžu notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas iestādē. Iecerētie grozījumi nosaka, ka uz mūžu notiesātais, par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, uzsāk izciest sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, kurā izcieš sodu notiesātie, kas nav notiesāti uz visu mūžu.
Grozījumi paredz likumu papildināt ar jaunu regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.
Ar likumprojektu iecerēts paplašināt arī vājdzirdīgo un nedzirdīgo ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesības uz saziņu, paredzot tiesības uz videosaziņu. Izmaiņas nepieciešamas, jo minētajiem notiesātajiem invaliditātes dēļ nav iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesības uz telefonsarunu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts precizēt normas, kuras noteic notiesāto naudas apriti un citus jautājumus, kā arī noteikt kārtību, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē.
Likumprojekts vēl jāskata Saeimā trešajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests