Saeima ceturtdien, 24.februārī, izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā galaziņojumu. 

“Galaziņojumā esam analizējuši valdības Covid-19 krīzes pārvarēšanā pieļautās kļūdas un neveiksmes, kā arī izdarījuši secinājumus, kurus nākotnē jāizmanto krīzes vadības pilnveidē,” uzsver parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis. 

Galaziņojumā norādīts, ka vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā aktualizējies jautājums par Krīzes vadības padomes lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Komisija paudusi uzskatu, ka ir jāveido pastāvīga struktūrvienība civilo krīžu pārvaldībai tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un jāveic Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā iesaistīto darba grupu darbības apkopojums un analīze, teikts galaziņojumā.

Izvērtējot valdības veikto vakcināciju iepirkumu, komisija pauž, ka Veselības ministrijai vajadzēja radīt uz plānveida vakcinācijas procesa iestrādnēm balstītu, funkcionēt spējīgu ar Covid-19 infekcijas izplatību saistīto jautājumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas mehānismu. Savukārt Veselības ministrijas darbībā pieļautie trūkumi un nepilnības varēja atstāt būtisku ietekmi uz lēmumu par BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu, secināts galaziņojumā. 

Tāpat komisija ir konstatējusi tādas nepilnības Vakcinācijas projekta biroja izveidē un darbības sākumā, kuru dēļ varēja tikt ietekmēta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pakārtoti varēja tikt ietekmēts arī vakcinācijas temps un aptvere. 

Komisija veikusi arī valdības noteikto atbalsta un infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu izvērtējumu un secinājusi, ka viens no efektīvākajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas nemedicīniskajiem mehānismiem, kuru var īstenot valdība, ir tieši uz sabiedrības savstarpējo klātienes kontaktu mazināšanu vērsti ierobežojumi. Komisijas ieskatā valdības īstenoto ierobežojošo pasākumu kopums pandēmijas pirmā viļņa laikā Latvijai bija ļoti nozīmīgs. Tomēr, vērtējot turpmāko Covid-19 pandēmijas viļņu laikā ieviesto ierobežojošo pasākumu atbilstību, komisija secinājusi, ka valdība nav savlaicīgi gatavojusies tam, ka infekcijas izplatība atkal var pastiprināties, proti, nebija izstrādāts konkrēts rīcības plāns un stratēģija, teikts galaziņojumā. 

Komisija uzskata, ka kopumā Latvijas realizētā stratēģija, nosakot ierobežojošos un atbalsta pasākumus, ir bijusi apmierinoša, tomēr valdībai bija jārēķinās ar to, ka tās lēmumi no sabiedrības skatupunkta bieži vien var izrādīties nepopulāri, tāpēc valdībai ir jārūpējas par veiksmīgu un profesionālu komunikāciju, atzīmēts ziņojumā. 

Secināts, ka nepieciešams domāt par ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju ar ilgtermiņa mērķiem un to sasaisti ar krīzes vadību. Tāpat komisija secinājusi, ka nepieciešams prioritizēt pasākumus, kas saistīti ar stratēģijas izstrādi, plānošanu un fundamentālām lietām, kas palīdzētu komunikāciju centralizēt, sakārtot un šo krīzes laikā svarīgo instrumentu padarīt spēcīgāku, teikts galaziņojumā. 

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai, tika izveidota 2021.gada aprīlī pēc 36 deputātu ierosinājuma. Tajā strādā deputāti Valērijs Agešins, Ritvars Jansons, Rihards Kozlovskis, Ralfs Nemiro, Sandis Riekstiņš, Viktors Valainis un Inese Voika. R.Nemiro komisijā darbu uzsāka pēc tam, kad 2021.gadā deputāta mandātu nolika Edgars Kronbergs, kurš sākotnēji darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu pēc galaziņojuma publicēšanas tajā atspoguļotie priekšlikumi konstatēto trūkumu novēršanai tiks nosūtīti izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana. Galaziņojumā norādītajām institūcijām būs jāvērtē galaziņojumā ietvertā informācija un jālemj par izmeklēšanas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu.

Likums noteic, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība izbeidzas astotajā dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimas sēdē, ja Saeima nav lēmusi citādi.

SaeimasPreses dienests