Saeima pieņem grozījumus Tiesībsarga likumā

(07.01.2021.)

Saeima ceturtdien, 7.janvārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tiesībsarga likumā, kas paredz izmaiņas tiesībsarga izvirzīšanas kārtībā, kā arī pilnvaru termiņā.

Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākošajām tiesībsarga vēlēšanām.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Līdz šim likums paredzēja, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu parlamenta deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai. Tāpat likumā nostiprināta līdzšinējā prakse, ka izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes, kurā tiesībsargs tiks apstiprināts amatā, uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Attiecīgās izmaiņas ir priekšnoteikums augstākam sākotnējam kandidāta atbalstam no likumdevēja puses, kas sekmētu rūpīgāku un kvalitatīvāku tiesībsarga izraudzīšanās procesu jau izvirzīšanas stadijā, skaidrots anotācijā.

Likumā papildinātas prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību, kā arī, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.

Likums paredz atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 25.jūlijā
09:00  Saeimas 2024.gada 25.jūlija ārkārtas sesijas sēde
11:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar vasaras nometnes bērniem no Ukrainas frontes rajoniem (Kramatorska un Zaporižije) dalībniekiem
12:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sharon Rappaport Palgi
13:45  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt
14:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Aurélie Royet-Gounin