Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 9.septembrī, atbalstīja jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Tā vēl jāapstiprina Saeimai.
Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Koncepcija sagatavota laikā, kad sabiedrība turpina saskarties ar starptautiskās drošības izaicinājumiem un dažāda veida nemilitāriem apdraudējumiem, tostarp kiberdrošības riskiem, dezinformācijas un propagandas aktivitātēm, pandēmijas radītiem sociāli ekonomiskiem izaicinājumiem, dabas katastrofām un citiem satricinājumiem. Tie būtiski ietekmē ne tikai sabiedrības drošību, veselību un labklājību, bet arī valsts stabilitāti kopumā, norāda koncepcijas izstrādātāji.
Kā četri galvenie darbības virzieni valsts aizsardzībā koncepcijā norādīti - Nacionālie bruņotie spēki (NBS), visaptveroša aizsardzība, NATO kolektīvā aizsardzība un starptautiskā sadarbība.
Koncepcijā uzsvērts - saglabājot esošo aizsardzības finansējuma līmeni, iespējams attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas, līdz ar to būtisks ir sabiedroto valstu atbalsts, mazinot iztrūkumus, tai skaitā finansiālais atbalsts spēju attīstībai.
Koncepcijā atzīmēts, ka jāturpina stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, jo šīs struktūras piedāvā iespēju katram pilsonim sagatavoties potenciālajam apdraudējumam, vienlaikus neatsakoties no civilās dzīves.
Tāpat jāturpina palielināt NBS skaitlisko sastāvu un koncepcijas darbības laikā jāsasniedz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Savukārt līdz 2024.gadam Zemessardzē jābūt 10 tūkstošiem zemessargu, savukārt līdz 2027.gadam – 12 tūkstošiem, teikts koncepcijā. Tāpat nepieciešams palielināt apmācīto rezerves karavīru skaitu, plānots, ka koncepcijas darbības periodā apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam jāsasniedz 6000.
Tāpat norādīts, ka visaptveroša valsts aizsardzība ir iespējama tikai ar sabiedrības iesaisti, tādēļ īpaši svarīga ir Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte, pilsoņu lielāka atbildības uzņemšanās par valstī notiekošajiem procesiem, tostarp valsts aizsardzību.
Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā.
Saeimas Preses dienests